Seni notikumi, kas aizsākās 16.gs. ietekmēja suitu zemi un reliģiskā atšķirība bija iemesls, kādēļ suiti noslēdzās savā novadā, radot un ilgstošā laika posmā saglabājot unikālās un bagātās tautas tradīcijas.Te sajaukušās latviešu, lībiešu, vācu un poļu kultūras. 

 

Par to kā radies suitu nosaukums, pētnieku domas dalās. Vieni uzskata, ka nosaukums radies no vārda „jezuīts”, bet citi, to saista ar poļu izcelmes vārdu „šwita”, kas nozīmē lielkunga pavadoņi. Nosaukums suiti radies jau grāfa Johana Ulriha fon Šverna laikā, kurš pārceldamies no Varšavas uz Alšvangu, tagadējo Alsungu ieviesa lielas un paliekošas izmaiņas. 

 

20. gs. Alsunga bija pēdējā vieta, kur Latvijā vēl ikdienā valkāja tautas tērpus,te tika spēlētas dūdas un kokles. Daudz kas no šī mantojuma vēl šodien ir apritē, un tas padara Suitu novadu par unikālu.

 

2009. gadā  suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Suitu novads ir skaista vieta, kur var doties, lai iepazītu senas tradīcijas. Alsunga, Gudenieki un Jūrkalne aizņem vien 400 km2 lielu teritoriju un dodoties vienas dienas ceļojumā var uzzināt daudz jauna par šo krāšņo vietu.

 

Alsungas pils ir viena no retajām Eiropas viduslaiku pilīm, kas līdz mūsdienām ir saglabājusi savu vēsturisko veidolu.

 

Vēsturiskie notikumi, kas norisinājās Alsungas pilī, ir atstājuši lielu ietekmi uz Suitiem.

Alsunga līdz ar apkārtējām muižām atradās Šverinu dzimtas īpašumā 164 gadus (no 1574. līdz 1738. gadam). Viens no īpašniekiem, Johans Ulrihs fon Šverins appaņēma par sievu polieti galma dāmu Barbaru Konarski un viņas ietekmē, 1623. gadā pārgāja katoļticībā un, sākot ar 1632. gadu, katoļticību ieviesa Alsungas novadā. Četrus gadus Johans Ulrihs fon Šverins valdīja Alsungā. Pateicoties viņam, nākamo gadsimtu Alsungas un apkārtējo muižu iedzīvotāji ieguva savu identitāti un sāka saukties par suitiem, bet reliģiskā atšķirība noveda pie novada pašizolācijas, kas savukārt deva iespēju saglabātā seno mantojumu līdz mūsdienām.  

Šos un citus aizraujošus stāstus no pagātnes var izzināt gida pavadībā.

 

Tālāk maršruts ved uz seno kuršu pilskalnu – Dižgabalkalns.

Tas atrodas starp Alsungas pili un baznīcu. Šī vieta apvīta senām leģendām, neizpaliek arī ragana un citi tēli.

 

Radošās darbnīcas, rokdarbi 

Suitu sievas ir čaklas rokdarbnieces. Tirgotavā -radošājā darbnīcā Pūra lāde, kurā saimnieko Mareta Petroviča top koši suitu audumi. Kā pastāstīja meistare- suiti valkā košas drānas, jo košāks- jo labāk un skaistāk.

 

Ja vēlaties iegādāties, kādus suvenīrus, tad Rijā ir nopērkami lakati, cimdi, zeķes, trauki u.c.. Savukārt  radošajā darbnīcā Austuve,  tiek darīnāti  autentiski suitu tautas tērpi. 

 

 

Suitu ķēķī var iepazīt suitu kulināro mantojumu. Te top īsti sklandu rauši.

Suitu tradīcijas ir tie ieradumi, rituāli un zināšanas, kuras suiti ir saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm.  Tā ir liela veiksme, ka šis tradīcijas joprojām ir saglabājušās arī rakstveidā.

Ir saglabājušās vairāk nekā 52 tūkstoši tautas dziesmu un to variantu, kā arī 113 senas ziņģes  ar notīm kometāriem un senajiem ziņģu teicējiem.

 

 

Muzejā ir ierīkota suitu dzīvojamā istaba un virtuve. Citā zālē var aplūkot katoļu priesteru liturģisko tērpu izstādi. Muzeja izstāžu zālē var uzzināt ko vairāk par etnogrāfisko ansambli Suitu sievas. Ja interese ir pavisam nopietna, var pat sarunāt suitu sievu, suitu vīru un suitu dūdenieku priekšnesumus. 

 

Iepriekš piesakot, te var tikties ar suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jūrkalnes pagasta tautas nama otrajā stāvā izveidotais Vētru muzejs  vēsta arī par Baltijas jūras stihijas upuriem, papildināts ar pludmalēatrastajām un no dzelmes izceltajām senlietām. 

 

Ēkas otrais stāvs izveidots kā improvizēts nogrimis burinieks, tādēļ apmeklētāji varēs apskatīt un izjust zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu, akcentējot kuģu vrakus, kas atrodas Jūrkalnes krastos. Ekspozīcijā ietilpst nirēju ekipējums un atribūtika, foto un videomateriāli no jūras dzelmes, zemūdens atradumi.

 

 

 

Skaņas un apgaismojums noārda tiltu starp vēsturi un mākslu. Izstādes telpā ir radīta vide kā jūras dzelmē, ļaujot “ienirt” un ielūkoties “nogrimuša vraka” tilpnē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Plāno ceļojumu: http://www.celotajs.lv/lv/e/itinerary/overview/suiti