Džordža Gēršvina opera “Porgijs un Besa” neapšaubāmi ir visvairāk atskaņotā amerikāņu opera, un tā ir atpazīstama pēc tādiem ikoniskiem dziedājumiem kā Summertime, I Got Plenty o’ Nottin, Bess, You Is My Woman Now, It Ain’t Necessarily So u. c, kurus bieži atskaņo koncertos.

 

Par uzveduma skatuvisko un vizuālo pusi rūpēsies režisors Viesturs Kairišs: “Gēršvina “Porgijs un Besa” – afroamerikāņu eps, pilns kaisles, paradoksālas mīlestības un fatālas veselā saprāta ignorēšanas. Ar melnādainās Amerikas džeziskajiem motīviem tas ievelk sevī kā kāda pārdabiska maģija un iedarbojas visā tavā ķermenī ar savu kolorīto emocionālo sprāgstvielu. Gluži neparasta mūzika latviešu mentalitātei, jo attālums starp emociju un psiholoģisko reakciju gandrīz nepastāv, mūzika tevi pievar ātri un galīgi. Visā šajā džezoperā ir kāds garīgs pozitīvisms, draivs, kas pārņem tavu uzmanību pilnībā un neatlaiž ilgi. Interesants uzdevums nodarboties ar tik netipisku materiālu. Vienaldzīgu tas neatstās nevienu.”

 

Operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējuma muzikālais vadītājs būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģentsAndris Poga. Šo operu viņš pamatīgāk iepazinis laikā, kad strādāja par Bostonas simfoniskā orķestra asistentdiriģentu. “Operu uzskata par Eiropas mākslas formu, un vairumu dižāko operu radījuši tieši Eiropas komponisti, taču šis žanrs ir intriģējis arī Gēršvinu – mūziķi, kura radošais impulss un skaņuvaloda nāk no Amerikas daudzveidīgās un atšķirīgās kultūras. Šis Amerikas melnādaino stāsts patiesi ir operas cienīgs, un kurš gan vēl precīzāk būtu spējis to iedzīvināt skaņās, ja ne vīrs, kurš visu savu radošo mūžu pavadījis ciešās attiecībās gan ar džeza, gan akadēmisko tradīciju, konsekventi mēģinot tās satuvināt,” saka Andris Poga.

 

Saskaņā ar Džordža Gēršvina ieceri četras galvenās lomas operā jādzied melnādainiem solistiem, un arī šīs vasaras koncertiestudējumā tas tiks ņemts vērā. Gan Liepājā, gan Cēsīs dziedās “Porgija un Besas” iestudējumos daudzviet pasaulē atzinību guvuši solisti: Latonija Mūra (Latonia Moore) būs Besa un Džermeins Smits (Jermaine Smith) – Sportinlaifs. Savukārt Porgija lomā iejutīsies Lesters Linčs (Lester Lynch), Krauna lomā - Rodnijs Klarks (Rodney Clark).

 

Pārējās lomās redzēsim un dzirdēsim Latvijas dziedātājus – liepājnieci Margaritu Vilsoni, Sonoru Vaici, Mihailu Čuļpajevu, Ilonu Bageli, Rihardu Mačanovski, Andri Lapiņu, Emīlu Kivlenieku, Ievu Paršu un Rihardu Milleru. “Porgija un Besas” daudzie un sižeta virzībai tik būtiskie kordziedājumi uzticēti jauniešu korim “Kamēr...”, kuru nozīmīgajam iestudējumam sagatavos kora galvenais diriģents Jānis Liepiņš. 

 

Amerikāņu komponista Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” pirmizrāde notika 1935.gadā. Tas ir spilgtā muzikālā valodā izstāstīts stāsts par mīlestību, tās nepastāvīgumu, kaislību, noziedzību, sadzīves traģēdijām un vienkāršiem ikdienas priekiem. Latvijā šī opera pirmiestudējumu piedzīvoja 1973.gadā Latvijas Nacionālajā operā, un kopš tā laika starptautiski atzītais šedevrs atkārtoti nav uzvests. Liepājas mākslas foruma un Cēsu Mākslas festivāla organizatori nolēmuši mainīt šo situāciju un pēc ilgu gadu pārtraukuma Latvijas klausītājiem dāvāt iespēju baudīt šo Gēršvina šedevru.

 

Liepājas mākslas foruma norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas projektam “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošinājums koncertzālē Lielais dzintars” piešķirtais finansējums.

 

Biļetes uz koncertiestudējumu “Porgijs un Besa” Liepājā nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, kā arī koncertzāles “Lielais dzintars” Informācijas centrā. Biļetes iespējams uz noteiktu laiku rezervēt, zvanot pa tālr. 634 24 555 vai ierodoties personiski.

 

Kā iepriekš ziņots, Liepājas mākslas forums no 5. līdz 13. augustam koncertzālē “Lielais dzintars” iezīmēs starpkultūru sinerģiju – tēlniecības un laikmetīgās mākslas izstādes, operas, blūza un džeza mūzikas žanrus, teātra performances, kā arī  kino un klaviermūzikas vakarus.

 

Savukārt Cēsu Mākslas festivāls šogad atzīmē savu desmito pastāvēšanas gadskārtu un notiks no 15.jūlija līdz 6.augustam. Jubilejas gadam tiek veidota īpaša vizuālās mākslas, mūzikas, kino un dramatisko teātru programma, kas tiks izziņota drīzumā.

 

 

Elizabete Hartmane