Pēc vērienīgiem dziesminieku svētkiem Liepājā pagājušajā nedēļas nogalē, Austras Pumpures un austrasbērnu koncerti turpinās Rīgā, kur Austrasdienas atgriežas Anglikāņu baznīcā, Pils ielā 11. Bagātīgā koncertprogrammā 14. marta vakarā pulksten 17.00 skanēs Imanta Kalniņa un austrasbērnu radītās dziesmas ar nemainīgu un aizvien aktuālāku vēstījumu – „Noausim kājas, atpīsim sirdis...”. Savukārt svētdien, 15. martā, pulksten 13.00 uz lielo sadziedāšanos koncertā „Mana tautasdziesma” Austra un austrasbērni aicina visus īpašā un jaunā norises vietā – koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga”, Krāsotāju ielā 12.
Šogad aprit 50 gadi, kopš Austra Pumpure Liepājas teātrī satikās ar Imanta Kalniņa dziesmām, un nu jau 40 gadi ar tām pavadīti uz skatuves. 1975. gadā Rīgas Mākslas darbinieku namā notiek pirmais lielais Austras Pumpures veidotais Imanta Kalniņa dziesmu koncerts. Un stāsts sākas. Iet laiks, Austrai un viņas pirmajiem bērniem – jaunajiem Liepājas teātra aktieriem, kuru vidū arī Juris Bartkevičs un Ieva Akuratere – pievienojas aizvien jaunas sejas. Astoņdesmito gadu izskaņā Tija Auziņa rīko pirmās Austrasdienas, lai gan kustība un šie dziesminieku svētki neformāli un dabiski sākušies jau gadus iepriekš bez noteikta atskaites datuma. Pirmā Austras un austrasbērnu lielā sadziedāšanās ar nosaukumu Austrasdienas notikusi Anglikāņu baznīcā 1988. gadā, tolaik Rīgas Politehniskā institūta studentu klubā.
Austru vārda dienā un viņas radītajos dziesminieku svētkos sveikt šogad ieradīsies dažādu paaudžu austrasbērni un viesi – Juris Bartkevičs, Jānis Vītols, Uldis Ozols, Kristaps Sudmalis, Silvija Silava, Zane Šmite, Andris Mičulis, Ēriks Pozemkovskis, Agita Kaužēna, Pēteris Draguns, Uldis Kākulis, Inese Sērdiene, Ilze Kovere, Antra Prokofjeva, grupa „Jumis”, Dinārs Gulbis, Silvestrs Sīlis un citi.
„Austrasbērni marta sākumā satiekas Anglikāņos – savdabīgā festivālā, krietni atšķirīgā no citiem folksaietiem. Pirmkārt, sastāva ziņā. Kaut gan, Austrasprāt, viņas bērnos ieskaitāmi bezmaz visi folkisti [..], tomēr šajos pasākumos neredzēsim t.s. folkkorifejus (izņemot Miltonu). Toties te ir daudz plašākai publikai vēl nepazīstami ļaudis un, protams, daudz liepājnieku (sanākot vai vesels vagons).
Otrkārt, Austrasdienu intonatīvā noskaņa ir saldi smeldzīga, labā nozīmē sentimentāla. Austrasbērni (ar retiem izņēmumiem) savā mūzikā balstās uz mistificētu gaidu, priekšnojautu, pirmsgrēka filozofiju un estētiku. [..] Austrasbērni taču ir tik dažādi. Katrs ar savu individualitāti. Ar savu savdabību. Uzdrīkstēšanās pakāpi. Profesionalitāti. Kosmisko uzdevumu. Talantu. Kas viņi ir, šie Austrasbērni? Kustība? Skola? Nejauša kompānija?” šādas, joprojām aktuālas, pārdomas 1992. gadā par Austrasdienām raisīja muzikologs Juris Vilcāns.
Biļetes (5-7 EUR) iespējams iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs visā Latvijā un www.bilesuparadize.lv .
Koncertus rīko Austras biedrība sadarbībā ar Rīgas domi un norises vietu pārstāvjiem.
www.austrasbiedriba.lv
