Pāris pēdējie mēneši ir bijuši ļoti sarežģīti aviokompānijai. Ilgu laiku akcionāri nepieņēma nepieciešamos lēmumus, līdz tas tika izdarīts šodien. Es kā aviosabiedrības īpašnieks vēlos rīkoties airBaltic nākotnes labā, un šodien esmu piekritis atkāpties no amata, kā to nosaka akcionāru vienošanās.
Es esmu bijis ar airBaltic kopš tās pirmssākumiem. airBaltic man ir kā bērns. Es konsultēju Latvijas valdību aviokompānijas dibināšanas jautājumos deviņdesmito gadu vidū. Pēcāk aizvadīju vairākus vētrainus gadus aviokompānijas padomes priekšsēdētāja amatā līdz 2002.gadam. Šajā gadā es kļuvu par airBaltic izpilddirektoru un pēdējo gandrīz desmit gadu laikā esmu izveidojis lielisku vadības komandu, ar kuru kopīgi esam attīstījuši airBaltic par izcilu un staptautiski atzītu uzņēmumu.
Dažas no airBaltic iezīmēm ir izcila operacionālā darbība, drošība un pastāvīga pilnveidošanās. Mēs esam attīstījušies no mazas, dārgas aviokompānijas, kādi bijām 2002.gadā, par vienu no vadošajām aviokompānijām inovāciju ziņā un pilnīgi noteikti – tirgus līderi Ziemeļeiropā. Konkurence šajā biznesā ir ļoti skaudra, tādēļ aviokompānijai nepārtraukti ir jāpielāgojas un jāpilnveidojas. Es esmu lepns par izcilo operacionālo darbību, komandas garu un airBaltic sasniegumiem.
Kad es uzsāku darbu 2002.gadā, mēs bijām maza lidsabiedrība. Mēs zinājām katru izlidojušo lidmašīnu, pilotu ģērbtuves bija tieši iepretim manam kabinetam, un ik dienas mēs satikām visus kolēģus vienā gaitenī. Tolaik airBaltic lidojumu tīklu veidoja seši maršruti, kurus apkalpoja piecas lidmašīnas. airBaltic bija izteikti tradicionāla nacionālā aviokompānija. Laiki mainījās un zemo cenu aviokompānijas ienāca tirgū un to izmainīja. Kā pasažierim, man arī nepatika tradicionālās aviokompānijas, jo es nesapratu to cenu politiku, to speciālos piedāvājumus un vajadzību pēc tik sarežģītas pārvaldības. Man šķiet, ka tolaik pasažieri aviosabiedrībām nebija tik svarīgi. Šodien aviokompānijā airBaltic galvenais ir pasažieris, komunikācija, sadarbība, maršrutu tīkls, cenu politika un labs serviss. Pārmaiņas nāca lēni, bet tās ir nostiprinājušās pamatīgi. Šodien airBaltic lidmašīnas lido visu diennakti maršrutu tīklā, kas sniedzas līdz Taškentai, Barselonai un Norvēģijas ziemeļiem. Šodien airBaltic nav tradicionāla aviokompānija.
airBaltic katru gadu dod aptuveni 250 miljonu eiro pienesumu Latvijas ekonomikai. Mēs esam lielākais pakalpojumu eksportētājs, galvenais pārvadātājs starptautiskajā lidostā “Rīga” un vadošā aviokompānija Baltijas reģionā. Pateicoties airBaltic, Rīgas lidostās ir vairāk nekā 4000 darbavietu. Ekonomiskā krīze Baltijā un iedzīvotāju emigrācija no valsts ir atstājusi dziļas pēdas aviokompāniju tirgū reģionā. airBaltic nāksies sevi pārveidot vēlreiz un kompānijai tas izdosies.
Gribu pateikties airBaltic darbiniekiem par ieguldīto darbu un apņēmību, jo daudziem darbs aviokompānijā nav tikai darbs. Gribu teikt paldies neskaitāmam cilvēku skaitam, kuri palīdzējuši šai aviosabiedrībai lidot, tai skaitā pirmajam prezidentam Kjelam Fredheimam (Kjell Fredheim), padomes locekļiem Larsam Lindgrēnam, Gunnāram Reitānam (Lars Lindgren, Gunnar Reitan) un Edmundam Krastiņam, kā arī Arnim Muižniekam no Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta, Mārim Gorodcovam no Civilās Aviācijas aģentūras, Tālim Linkaitim un Jānim Naglim no Privatizācijas aģentūras, un vēl… un vēl… un vēl… tik žēl, ka nespēju pieminēt viņus visus. Tāpat vēlos pateikties airBaltic pasažieriem, kuri izmanto mūsu pakalpojumus. Mēs ceram, ka kalpojam jums labi.
Ar cieņu,
Bertolts Fliks
