Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic valde piesaistījusi aviosabiedrībai būtiski nepieciešamo finansējumu, nodrošinot lidsabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu.
Pēdējos mēnešos valdījušo politizēto diskusiju un nomelnošanas dēļ, airBaltic šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā – lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai. Neskatoties uz to, airBaltic valde dara visu iespējamo, lai nodrošinātu lidsabiedrības darbības turpināšanu airBaltic akcionāru un visas Latvijas sabiedrības interesēs.
airBaltic vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestā komercreģistra ierakstiem, airBaltic reģistrētais pamatkapitāls ir 534’725 LVL, savukārt apmaksātais kapitāls - 475’615 LVL (t.i. negatīva starpība 59’110 LVL jeb tāda paša skaita neapmaksātu akciju apmērā). Šāda situācija izveidojās sakarā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295’549 akcijas ar nominālu 0,20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām). Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59’110 LVL nominālvērtībā.
Latvijas Republikas Satiksmes ministrija kā vienu no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst iepriekš minēto nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu 59’110 LVL apmērā.
Sabiedrības rīcībā nonākušu neapmaksātu kapitāla daļu vai akciju pārdošanu attiecīgie Latvijas Republikas likumi secīgi un raksturīgi nosaka kā valdes kompetencē esošu darījumu, kā arī šāda darījuma nodošanu airBaltic valdes kompetencē rekomendējuši Latvijas valsts nominētie airBaltic padomes locekļi un Latvijas valsts piesaistītais eksperts „Prudentia”.
Aktīva darba rezultātā tika nodrošināta iespēja pilnībā apmaksāt esošo airBaltic pamatkapitālu un novērst minēto juridisko šķērsli pamatkapitāla turpmākai palielināšanai, noslēdzot līgumu par airBaltic akciju 59’110 LVL nominālvērtībā pārdošanu par pirkuma maksu, kas sasniedz teju 10 miljonus eiro (EUR 9’662’300 ). Šāda summa vairāk nekā simts reizes pārsniedz pārdodamo akciju nominālvērtību un ir īpaši izdevīgs darījums airBaltic un visiem tās akcionāriem. Turklāt pirkums tika apmaksāts nekavējoties.
Akciju pircējs saskaņā ar līgumu ir atteicies izmantot balsstiesības. Līdz airBaltic esošajiem akcionāriem piedāvājamo pirmpirkuma tiesību uz akcijām izmantošanas termiņa beigām pircējs ir līgumiski apņēmies nepiedalīties airBaltic akcionāru sapulcēs un neizmantot no iegūtajām airBaltic akcijām izrietošās balsstiesības. Šāds noteikums nodrošina īpašu drošību esošajiem sabiedrības akcionāriem izmantot savas pirmpirkuma tiesības un pircējam šajā pirmpirkuma tiesību izmantošanas periodā nav nekādas ietekmes uz lēmumu pieņemšanu airBaltic akcionāru sapulcēs.
Esošajiem airBaltic akcionāriem ir nodrošinātas iespējas netraucēti izmantot pirmpirkuma tiesības uz attiecīgajām akcijām. Lai tās realizētu, pircējam ir noteikta līgumiska saistība nodrošināt neapgrūtinātu attiecīgu akciju pieejamību esošajiem airBaltic akcionāriem iespējamajai iegādei. airBaltic akcionāriem tiks nosūtīts aicinājums izmantot to pirmpirkuma tiesības uz attiecīgajām akcijām proporcionāli esošo sabiedrības akcionāru līdzdalībai airBaltic pamatkapitālā. Atbilstoši līguma nosacījumiem šāds paziņojums tiks nosūtīts airBaltic esošajiem akcionāriem ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā pēc līguma parakstīšanas datuma t.i. līdz 2011.gada 15.septembrim.
airBaltic valde ir darījusi visu iespējamo situācijas risināšanai, ievērojot likuma un statūtu noteikumus, airBaltic un tās akcionāru intereses, Latvijas valsts pārstāvju izvirzītās prasības un norādījumus, kā arī airBaltic nepieciešamību pēc īstermiņa likviditātes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaistes.
Par airBaltic esošā pamatkapitāla pilnīgu apmaksas faktu airBaltic valde 2011.gada 8.septembrī ir iesniegusi Uzņēmumu reģistram likumā noteikto paziņojumu par pamatkapitāla apmaksas stāvokli.
Diemžēl airBaltic valdes centieni nodrošināt nacionālās lidsabiedrības darbības turpināšanu pašreizējā priekšvēlēšanu situācijā tiek pasniegti sagrozītā veidā un iztulkoti par sliktu airBaltic, vienlaikus cenšoties nodrošināt pēc iespējas izdevīgāku publicitāti airBaltic lielākajam akcionāram. Neskaitāmi auditi un pārbaudes pierāda, ka valde ir darbojusies visu akcionāru un sabiedrības interesēs. Šo auditu rezultāti tiek ignorēti no lielākā akcionāra puses, lai uzturētu mītus. Šādi tiek apzināti veicināta situācija, lai paviršam situācijas vērotājam publisko paziņojumu virsrakstu līmenī rastos šķietams priekšstats, ka konkrēts un pozitīvs lēmums no Latvijas valsts puses par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu ir pieņemts un tiek veikta Latvijas valsts puses finansējuma nodrošināšana sabiedrībai atbilstoši un proporcionāli airBaltic lielākā privātā akcionāra jau veiktajam finansējumam. Faktiskā situācija un apstākļi diemžēl ir krasi pretēji. Pieņemtie lēmumi par Latvijas Republikas dalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā ir tikai konceptuāli. Nekāds konkrēts lēmums par kritiski nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu nav pieņemts.
Situāciju airBaltic diemžēl pasliktina, piemēram, Latvijas Republikas finanšu ministra 8.septembrī publiski paustais un masu informācijas līdzekļu citētais ciniskais apstiprinājums, ka: ‘’pašlaik atbalstu lidsabiedrības glābšanai ir devusi valdība, bet ne finanšu ministrs. Nebūs tā kā citas reizes, kad satiksmes ministrs Uldis Augulis nāk virsū un prasa: ‘Dod naudu, dod naudu.’ Šoreiz tā nebūs, ka nauda tiks dota,’ sacīja Andris Vilks’ (avots: 2011.gada 8.septembra raidījums LNT un tā komentēšana citos masu informācijas līdzekļos). Tādējādi izveidojas dīvaina situācija, kurā no vienas puses valdības vadītājs Valdis Dombrovskis apņemas ieguldīt 60-70 miljonus latu, bet finanšu ministrs apgalvo, ka naudas nav un viņš acīmredzami nepauž atbalstu lēmumam. Finanšu ministrs Andris Vilks tādā veidā turpina Arta Kampara iesākto retoriku, neņemot vērā, ka teiktajam rūpīgi seko airBaltic klienti un darījumu partneri ārvalstīs, kuru acīs šo ministru teiktais sašķoba ticību valdībai kā krietnam un gādīgam saimniekam.
Vēlamies norādīt, ka arī jaunie izstrādes stadijā esošie lidostas tarifu līmeņi kārtējo reizi paredz pasliktināt airBaltic situāciju un diskriminēt airBaltic attiecībā pret citām aviosabiedrībām. Šāda valsts rīcība tiek veikta papildus jau 2009. gada 1.novembrī realizētajam būtiskajam tarifu pieaugumam airBaltic, kamēr vienlaikus starptautiskā lidosta “Rīga” iekasējusi pazeminātu maksu par pakalpojumiem no Ryanair, kura neveic maksājumus saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātajiem tarifiem.
Ar šo airBaltic valde atkārtoti aicina visus sabiedrības akcionārus nekavējoties noturēt airBaltic akcionāru ārkārtas pilnsapulci un pieņemt lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, kam šobrīd ir radīti visi juridiskie priekšnosacījumi.
Bertolts Fliks,
airBaltic prezidents un izpilddirektors
