"Bija jāpanāk Latvijas atzīšana starptautiskā mērogā, lai 1991.gadā pēc neatkarības atjaunošanas tā varētu atgriezties uz pasaules politiskās skatuves. Bez tā nebija iespējams runāt par reālu neatkarību, 22. augustā", atklājot Islandes skvēru Ķīpsalā, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. "Tāpēc mēs īpaši pateicamies Islandes Republikai, kas šajā dienā pirms 20 gadiem kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atzina mūsu neatkarību. Ar savu drosmīgo soli Islande pierādīja to varu, kāda mazām valstīm var būt pasaules arēnā, un mēs to īpaši protam novērtēt".
Savukārt Islandes ārlietu ministrs Ossurs Skarphedinsons (Össur Skarphéðinsson) akcentēja, ka ikviena mazā valsts Islandes vietā būtu rīkojusies līdzīgi. "1991. gadā Islande bija iesaistīta sarunās ar Padomju Savienību par svarīgiem ekonomiskajiem jautājumiem un reālisma politiskās skolas piekritēji aicināja Islandi neatzīt Baltijas valstu neatkarību. Taču toreizējais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons lēma citādi. Mēs esam lepni par viņa izdarīto izvēli," norādīja Islandes ārlietu ministrs.
Lai godinātu Islandes vēsturisko lomu Latvijas valstiskās neatkarības un suverenitātes atjaunošanā Rīgas Dome atbalstīja Ārlietu ministrijas ierosinājumu piešķirt Islandes vārdu kādai no Rīgas ielām vai laukumiem. Par piemērotāko tika atzīts jaunais skvērs Ķīpsalā starp Krišjāņa Valdemāra, Āzenes un Ķīpsalas ielām – vietā, kur jau atrodas 2004.gadā trīs Baltijas valstu premjeru iestādītas liepas.
Islandes skvērā novietota piemiņas zīme ar tekstu "Pateicība Islandei kā pirmajai valstij, kas 1991.gada 22.augustā atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Islandes skvēra piemiņas zīmes autors ir mākslinieks un akmeņkalis Guntis Pandars. Piemiņas zīmes tapšanu atbalstīja Ārlietu ministrija un arī viesnīca "Hotel Islande".
Svinīgajā skvēra atklāšanas ceremonijā piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu vēstnieki, kas akreditēti Latvijā, kā arī Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kas 1991.gada 21.augustā atbalstīja Konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšanu.
Latvijas un Islandes divpusējās attiecības tradicionāli ir ļoti labas. Cieša sadarbība izveidojusies izglītības un kultūras jomā, attīstīti ekonomiskie sakari. Abu valstu sadarbība balstās uz reģionālo piederību, kopīgu vērtību izpratni un interesēm Eiropas ekonomiskās un politiskās integrācijas, kā arī drošības jautājumos.
2009.gada 16.jūlijā Islande iesniedza dalības pieteikumu Eiropas Savienībā. 2010.gada 27.jūlijā ar Islandi tika uzsāktas ES pievienošanās sarunas. Latvija ir gandarīta par ES pievienošanās sarunu sākšanu ar Islandi un atbalsta šīs valsts ES integrācijas procesu.
