Dienu pirms Jēkabiem, 24. jūlijā no plkst. 13.00 līdz 16.00, Turaidā notiks Maizes diena, kurā tiks godāta maize, notiks sarunas „No grauda līdz maizes klaipam” ar etnogrāfi Indru Čeksteri, pulcēsies vietējo novadu maizes cepējas un būs iespēja pašiem cept maizi.
Maizes, Jēkaba jeb Saimnieka dienā Turaidā ikvienam būs iespēja iesaistīties pasākuma norisēs, kas notiks četrās daļās, risinot maizes tapšanas gaitu:
- Atved miežus, atved graudus
- Abra mani pabaroja
- Smuks apaļis kukulītis
- Sargies maizīte, nu tevi ēdīs
Par mūsu senču labības novākšanas un maizes cepšanas tradīcijām stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere, kura savas zināšanas ieguvusi ilgstoša izpētes darba rezultātā, tās apkopojot grāmatā „Mūsu maize.” Ar savām receptēm, pieredzi un gudriem padomiem maizes cepšanā dalīsies Turaidā sabraukušie maizes cepēji no tuvākām un tālākām vietām. Ikviens varēs nobaudīt, kāda kuram maizīte uz Jēkabiem padevusies. Svētkos kopā ar Rencēnu folkloras kopu „Rota” neiztrūks arī tautasdziesmas, rotaļas, danči un stāsti par maizes tēmu, kā arī visi varēs iegādāties pašceptu maizi un medu.
Maizes tapšanas ceļu apmeklētājiem iepazīt palīdzēs Turaidas muzejrezervāta krājuma etnogrāfisko priekšmetu izstāde, kurā būs apskatāmas dažāda veida abras, baļļas, sieti, lizes, spriguļi un citi mūsdienās reti sastopami darba rīki. Turaidas saimnieces lieliem un maziem ļaus izmēģināt, kā ļaudis pirms tūkstoš gadiem ieguva miltus, beržot graudus ar graudberzi. Uz ugunskura katrs tiks aicināts cept savu Turaidas spēka maizīti un, lai mirklis saldāks, baudīt to ar tikko sviestu šīs vasaras medu.
Maizes diena iezīmē viena cēliena beigas un jauna sākšanos – siena pļauja pabeigta, sākta labības pļaušana. Jēkabu sauc par labu, bagātu maizes vīru, maizes devēju un barotāju. Nākamajā dienā – Annās, jau baudāms pirmais maizes klaips.
Maize ir viens no senākajiem pārtikas produktiem pasaulē, ilgu laiku tas bijis galvenais iztikas avots, tāpēc cilvēki pret maizīti izturējušies ar cieņu visos laikos. Maize ir mājas un ģimenes svētība. Tā salīdzināta ar sauli un māti, kas ir dzīvības simbols. Kopš senseniem laikiem latvieši turējuši godā zemes arāju, labības sējēju, graudu malēju, maizes cepēju un pašu maizi.
Ikviens aicināts godināt veselīgu maizi, satikt dzīves gudrus maizniekus un veicināt maizes cepšanas tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē. Gaidīsim arī no svētku apmeklētājiem receptes un maizes stāstus!
Una Dimitere
Turaidas muzejrezervāta
Krājuma un izglītojošā darba daļas galvenā speciāliste
