Otrdien, 10. maijā, Rīgas Latviešu biedrības (RLB) vadība tikās ar LR Kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Tikšanās laikā RLB pārstāvji un ministre pārrunāja Rīgas Latviešu biedrības šī brīža aktualitātes un diskutēja par iespējamiem problēmu risinājumiem, atbalstu un sadarbību. Viešņa tika iepazīstināta ar RLB darbu, nama tehnisko stāvokli un uzturēšanas problēmām. Rīgas Latviešu biedrību pārstāvēja priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un domnieks Guntis Gailītis. Kopā ar Kultūras ministri sarunā piedalījās Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Sanita Rancāne, Valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, Biroja vadītāja Vita Cīrule.
Sarunas laikā RLB pārstāvji uzsvēra un norādīja, ka RLB – senākā latviešu organizācija, kas joprojām ir dzīvs nacionālās kultūras un identitātes apliecinājums, var nonākt katastrofālā situācijā. RLB, kopš savas atjaunošanas 1989. gadā, visiem spēkiem strādājusi, lai saglabātu un turpinātu īstenot savus mērķus un kultūrvēsturiskās tradīcijas, kā arī apsaimniekotu un uzturētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Rīgas Latviešu biedrības namu. RLB kā sabiedriska organizācija līdz šim nesavtīgi spējusi nopelnīt līdzekļus un piesaistīt finansējumu šiem mērķiem. Tika vērsta uzmanība, ka šobrīd ir pienācis brīdis, kad biedrība ir gatava lūgt valstij un pašvaldībai nopietnu atbalstu, jo biedrības pašas resursi šobrīd gandrīz visi ir izsmelti, lai vienlaikus turpinātu darboties kā sabiedriska organizācija un veiktu milzīgu ieguldījumu nama uzturēšanā, atjaunošanā.
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais: „Visus gadus, kopš biedrības atjaunošanas, esam veikuši valstiski un sabiedriski nozīmīgu kultūras un izglītības darbu, ieņemot nozīmīgu vietu Rīgas un Latvijas kultūras dzīvē un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šis darbs tika nodrošināts ar RLB nopelnītiem un piesaistītiem līdzekļiem, nesaņemot atbalstu no valsts un pašvaldības budžeta. Šī brīža smagā ekonomiskā situācija būtiski maina šo pamatprincipu.
Esam izvēles priekšā – pārtraukt biedrības kultūras un sabiedrisko programmu realizāciju, kas prasa biedrības nopietnu finansiālu un citu resursu ieguldījumu, un izbeigt mūsu kā biedrības darbu, kļūt tikai par telpu īres namu. Varam arī turpināt spazmatiski darboties, nolemjot bojāejai un lēnam sabrukumam RLB namu, jo biedrībai nav līdzekļu, ko investēt tik nepieciešamajos nama atjaunošanas remontos.
Uzskatu, ka regulārs, plānveidīgs atbalsts Rīgas Latviešu biedrībai kā unikālai, nozīmīgai kultūrvēsturiskai un sabiedriskai vienībai būtu valsts un pašvaldības pienākums”.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte tikšanās laikā iepazinās ar biedrības situāciju un iedziļinoties, izteica vairākus priekšlikumus par sadarbības formu iespējām un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguvi. Ministre ieteica izmantot struktūrfondu finansējumu nama atjaunošanas un remonta darbiem, kā piemēru minot Rīgas Doma pieredzi un, aicinot konsultēties ar šī projekta sagatavotājiem un realizētājiem. S. Ēlerte piedāvāja iesaistīties namu siltināšanas programmā, iepriekš panākot izmaiņas projektu pieteikumu nolikumā, lai arī sabiedriskas organizācijas kā RLB varētu tai pieteikties. Nākamais ieteikums bija iesaistīties atbalsta programmā kultūrvēsturiskiem objektiem, kas atrodas nevalstisko organizāciju vai privātpersonu īpašumā.
Biedrības saimnieki izteica priekšlikumu RLB kā nacionālai vērtībai likuma ietvaros piešķirt īpašu statusu, aicinot LR Saeimu pieņemt likumu par Rīgas Latviešu biedrību.
Kultūras ministre rosināja rast sadarbību un uzrunāt RLB seno dibinātāju pēcnācējus kā iespējamos atbalstītājus un tradīciju turpinātājus.
Ministrijas un biedrības pārstāvji vienojās veidot sadarbību un sniegt abpusējas konsultācijas.
Zinta Gugane,
RLB reklāmas un informācijas koordinatore