Piektdien, 13. maijā, plkst. 14.00 pie Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles Aspazijas mājas ievērojamas Latvijas sievietes stādīs rozes. Viņu pulkam aicina pievienoties ikvienu interesentu.
Akciju „Rozes Aspazijai” organizē Jūrmalas Pensionāru biedrība, realizējot projektu „Senioru labo darbu maratons”, kam finansējums piešķirts no Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas „NVO fonds”. Seniori savu aktivitāšu atbalstītāju lokā iesaistījuši Jūrmalas pilsētas domi, kas noorganizēja topošās rožu dobes vietas sagatavošanu – iztīrīja zemi no kādreizējās apbūves pamatu paliekām, atveda melnzemi un mēslojumu, parūpējās par rožu stādiem.
„Stādīt rozes pie Aspazijas pieminekļa Z.Meirovica prospektā 20 Aspazijas mājas pagalmā esam aicinājuši 50 ievērojamas Latvijas sievietes, tostarp Aspazijas pieminekļa autori tēlnieci Artu Dumpi, mākslinieci Džemmu Skulmi, politiķi Sandru Kalnieti, bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, prezidentu kundzes Ainu Ulmani un Lilitu Zatleri, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un daudzas citas,” stāsta idejas autore, Jūrmalas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Zenta Čakša.
Jūrmalā dzīvo izcils rožu kolekcionārs un grāmatas „Tikai rozes” autors Guntars Valants, kurš arī atbalsta pensionāru ieceri un pasākumā piedalīsies gan ar saviem padomiem un rožu stādiem, gan arī prezentēs savu grāmatu. Palīdzīgu roku akcijā neliedz biedrība „Aspazijas mantojums”, to atbalsta Bulduru Dārzkopības vidusskola, Jūrmalas Latviešu biedrība, Pilsētas Veselības biedrība, biedrība „Līvānu Baltā māja”, Jūrmalas Diabēta biedrība un Jūrmalas Aizsardzības biedrība.
„Lasot izcilās latviešu dzejnieces Aspazijas dzeju, vai ik dzejolī sastopam rozes ziedu gan kā skaistuma, gan kā mīlas jūtu vai draudzības un pateicības simbolu. Bet tikpat labi dzejā tas ienāk kā niknais rožu krūms vai rožu ērkšķis. Dzejnieces mīlestība uz dabu un ziediem atspoguļojas viņas darbu nosaukumos „Ziedu klēpis”, „Sarkanās puķes”, „Kaisītās rozes”. „Rozes Aspazijai” ir lieliska dāvana gan dzejnieces piemiņai, gan arī jūrmalniekiem un tās viesiem,” vērtē Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga.
„Ziedoša roze – tiešām karaliska dabas dāvana,” teic Ā.Vanaga. „Rozes raduraksti aizsākas vēl pirms mūsu ēras. Šie ziedi greznoja senās asīriešu pilis, tos pielūdza Senajā Babilonijā un Persijā. Arī šodien roze apbur mūsu sirdis ar savu smaržu, formu un krāsu dažādību. Daudzi senie dzejnieki apdziedāja ziedu karalieni. Homērs to sauca par „rītausmas dievieti”. Kā vēsta leģendas, šo ziedu radīja dieviete Flora. Ilgu laiku roze bija tikai balts zieds bez smaržas, kamēr ziedu dieviete nejauši uzkāpa ar kāju uz asajiem rozes ērkšķiem un savainojās. Nedaudz pilienu dievišķo asiņu uzpilēja rozei, un tās zieds tūlīt kļuva sarkans. Apmēram 400 gadus pirms mūsu ēras rozi kā simbolu sāka attēlot uz monētām Rodas salā, kuras nosaukums radies no grieķu vārda ‘rhodon’ , kas tulkojumā nozīmē ‘roze’. Rozes visur ir mīlestības, jaunības un skaistuma simbols. Eiropā rozes vienmēr bijušas uzmanības centrā. Vācijā Kārļa Lielā valdīšanas laikā bija izdots likums, kas lika visiem iedzīvotājiem audzēt rozes. Bet Francija daudzu gadsimtu laikā ir bijusi un paliek pirmajā vietā Eiropā jaunu rožu šķirņu radīšanā un audzēšanā.”
Veronika Ramāne,
Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste
