Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gadā Jūrmalu apmeklēja 104 100 tūristu, kas ir par 14% vairāk nekā 2009. gadā un veido 8% no kopējā tūristu skaita Latvijā.
„Neatlaidīgais pašvaldības darbs, popularizējot Jūrmalu tūrisma gadatirgos un gādājot par servisu un drošību pilsētā, sāk pārliecinoši attaisnoties,” vērtē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis.
„Mēs esam pielikuši ļoti daudz pūļu, lai sakārtotu pludmales infrastruktūru un ieinteresētu uzņēmējus liedagā piedāvāt dažādus pakalpojumus atpūtniekiem. Pēdējā laikā aizvien vairāk ieklausāmies vietējo uzņēmēju vajadzībās, lai pieņemtu lēmumus, kas sekmē uzņēmējdarbību un mazina sezonalitātes ietekmi. Nenogurdami virzāmies uz mērķi, lai pilsēta kļūtu par kūrortu arī juridiski, mudinot šādu statusu noteikt likumā ne tikai Jūrmalai, bet visām Latvijas kūrortārstniecības vietām. Tas dotu vēl lielāku tūristu pieplūdumu un vairotu Latvijas un Jūrmalas popularitāti.”
Salīdzinot tūristu aktivitātes tendences pa ceturkšņiem, var redzēt, ka 40% tūristu apmeklējuši Jūrmalu trešajā ceturksnī (jūlijs–septembris), 24% otrajā ceturksnī (aprīlis–jūnijs), pa 18% pirmajā (janvāris–marts) un ceturtajā ceturksnī (oktobris–novembris). Salīdzinājumā ar 2009. gadu tūristu skaits 2010. gada janvārī–martā ir palielinājies par 35%, aprīlī–jūnijā par 5%, jūlijā–septembrī par 29%. Tātad interese par Jūrmalas tūrisma pakalpojumiem pieaug visa gada garumā, kas ir ļoti būtiski, lai mazinātu gadalaiku ietekmi uz pilsētas ekonomisko un saimniecisko darbību.
Visvairāk tūristu Jūrmalā ir vietējie ļaudis – tepat no Latvijas (30% no visiem tūristiem). Neko daudz neatpaliek Krievija, no kurienes ierodas 27% pilsētas viesu. Pārējo valstu īpatsvars ir mazāks – Igaunija 9% no kopējā tūristu skaita, Lietuva – 7%, Baltkrievija, Somija un Norvēģija pa 4%, Vācija un Zviedrija pa 3% un Ukraina 1% no kopējā tūristu skaita Jūrmalā.
Svarīgi atzīmēt, ka tūristi no Latvijas vairāk apmeklējuši Jūrmalu 2010. gada ziemā pavasarī, kas liecina, ka arvien vairāk vietējo tūristu izmanto kūrortārstniecības un spa pakalpojumu īpašos piedāvājumus un lielāku uzmanību pievērš veselības uzlabošanai pirms vasaras aktivitātēm.
Strauji audzis tūristu pieplūdums no Krievijas – pērn par 56% vairāk nekā 2009. gadā. No lielās kaimiņvalsts ceļotājiem 60% pavadījuši laiku Jūrmalā no jūlija līdz septembrim, taču jāatzīmē, ka arī janvārī–martā viņu skaits palielinājies par 66%, aprīlī–jūnijā par 73%; jūlijā–septembrī par 54%, oktobrī–decembrī par 38% salīdzinājumā ar 2009. gada attiecīgajiem ceturkšņiem. Tas liecina, ka tūristiem no Krievijas Jūrmala ir pievilcīga visos gadalaikos. Turklāt pieaug to Krievijas viesu skaits, kas šeit uz neilgu laiku ierodas vairākkārt gadā. Tā kā daudziem krieviem tagad ir Šengenas daudzkārtējās vīzas, kā arī attīstījusies avio, vilcienu un autobusu satiksme starp Latviju un Krieviju, ceļošana uz Jūrmalu mūsu austrumu kaimiņiem kļuvusi daudz pieejamāka.
Tūristu skaits no Igaunijas, Baltkrievijas un Somijas saglabājies gandrīz nemainīgs, toties no Vācijas un Zviedrijas palielinājies gandrīz par piektdaļu. Norvēģijas tūristu skaits pieaudzis par 25%, skaitam proporcionāli palielinoties visos gada mēnešos.
Pirmo reizi pirmajā desmitniekā starp Jūrmalas viesiem izvirzījusies Ukraina, apsteidzot Poliju, kas tradicionāli bija 10. vietā. Tas izskaidrojams ar vieglāku vīzu noformēšanas kārtību, jo vairākās Ukrainas pilsētās darbojas kurjerpasts „Pony Express”, ar kura palīdzību var nosūtīt visus vīzu saņemšanai nepieciešamos dokumentus uz konsulāro dienestu.
Vislielākais noslogojums ir kūrorta rehabilitācijas centriem – vidēji 50% gadā, mazāks noslogojums tiem ir bijis ceturtajā ceturksnī – 30%, taču pārējā gada laikā diezgan vienmērīgs. Kūrortviesnīcām vidējais noslogojums 2010. gadā bija ap 40%, lielākais noslogojums bija jūlijā un augustā – 76%.
Vidējais nakšņojumu skaits, ko tūristi pavada Jūrmalā, ir 4 diennaktis. Latvieši Jūrmalā pavada vidēji 4,6 dienas, baltkrievi – 14 dienas, krievi – 3,7 dienas, vācieši – 5,8 dienas, lietuvieši – 1,6 dienas, somi, igauņi, zviedri, norvēģi – 2 dienas.
Veronika Ramāne,
Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste
