Aicinām izdzīvot pirmo pavasara dienu pēc senlīvu tradīcijām Turaidas muzejrezervātā 21. martā no pulksten 12.00 līdz 17.00, piedaloties Lielās dienas jeb pavasara saulgriežu rituālos kopā ar muzeja speciālistiem, etnogrāfi Indru Čeksteri un folkloras kopu „Senlejiņa”.

Mežā lācis jau piecēlies no ziemas miega, bet laukus un māju pagalmus pieskandina zīlīšu dziesmas. Klāt pavasara saulgrieži jeb Lielā diena, kad saule savā gadskārtas ritējumā nonākusi pusceļā uz debesu kalna virsotni. Visas zemkopju tautas saulei par godu senāk svinējušas gadskārtu svētkus ar īpatnējiem rituāliem. Daļēji tie saglabājušies tautas atmiņā līdz pat mūsdienām.

Savdabīga un ļoti sena pavasara saulgriežu ieraža ir „putnu dzīšana” vai „putnu šaušana”, kas īpaši izplatīta tajā Latvijas teritorijas daļā, kuru senāk apdzīvoja somugru tauta – lībieši. Putni simbolizē ļaunumu un slimības, ļaunos garus, raganas un laumas. Aizdzenot tos no lauka un sētas, skaļi trokšņojot, dārdinot dažādus priekšmetus un dziedot, ļaudis cerēja pasargāt sevi un lopus no slimībām, aizraidīt tālāk no mājām plēsīgos zvērus.

Šāds pavasara saulgriežu rituāls Latvijā vairs nenotiek, taču senāk tam bija liela nozīme. Ļaudis sagatavoja aptuveni 50 – 60 centimetrus garas kārklu vicas vai šautras un devās uz visaugstāko kalnu. Tur, sitot klabatu un skaļi kliedzot "Tiš, tiš vārnas, kraukļi, pūces, vanagi un citas nelaimes!", svieda šautras lejā no kalna. Dažas vicas paturēja un nesa mājās, lai nopērtu slimos, nevarīgos vai slinkos, kuri nav atnākuši uz kalnu. Putnu dzīšanas tradīcija zināma arī Japānā. Tur putnus dzen jūrā jeb haosā, tumsā.

Cits sens lībiešu pavasara rituāls ir putnu modināšana jeb saukšana. Senāk ļaudis domāja, ka putni pa ziemu nekur tālu nav aizlidojuši - tepat vien noslēpušies. Pavasara saulgriežos tie ir jāmodina, lai pavēstītu, ka laiks celties un atgriezties. Putnus modināt iet jūrmalā vai kalna galā. Tur zemē iesprauž zaļu eglīti vai koku zarus, ko rotā ar krāsainām lentītēm un dzied „Čičor putni, čičor putni, nu ir laiks jums augšā celties!". Rituāla noslēgumā putnu saucēji dejo un šūpojas šūpolēs.

Senāk, kad Gaujas krastos vēl dzīvoja lībieši, arī Turaidā pavasari sagaidīja ar līdzīgiem rituāliem. Ja vēlaties aizdzīt ziemas nogurumu un atbrīvot vietu saulainam smaidam un labām domām, piedzīvojiet dabas atmodu Turaidā 21. martā pēc senlīvu tradīcijām. Svētku laikā būs atvērta arī ekspozīcija „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.

Ligita Beitiņa
Turaidas muzejrezervāta krājuma un izglītojošā darba galvenā speciāliste