„Ir lietas, ko varam no Sanktpēterburgas kolēģiem mācīties, savukārt ir arī tādas, kur esam viņiem priekšā”, tā pēc tikšanās ar Sanktpēterburgas „Ļensvet” galveno inženieri Juriju Kolotovski atzina Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs.
Sakārtojot pilsētas nekustamos īpašumus, Īpašuma departaments pērn uzsācis realizēt īpašu remontdarbu programmu, kuras ietvaros papildus skolu ēku fasāžu renovācijai tiek veikta arī šo ēku fasāžu izgaismošana. 2009.gadā programmas ietvaros tika izgaismotas sešas pašvaldības skolas, kuras gada nogalē tika iekļautas arī gaismu festivāla „Staro Rīga” apskates programmā.
Pērnā gada nogalē Īpašuma departamentā noslēdzies iepirkums arī par 20 pašvaldības skolu siltināšanu, kuras pēc fasādes siltināšanas darbu veikšanas paredzēts arī apgaismot.
Ievērojot kaimiņvalsts kolēģu ilggadējo pieredzi Pēterburgas nekustamo īpašumu, tiltu un nozīmīgu kultūras un arhitektūras pieminekļu izgaismošanā, tikšanās laikā tika pārrunāta pašvaldības loma apgaismošanas pakalpojuma nodrošināšanā pilsētā. „Ļensvet”, līdzīgi kā par atsevišķiem objektiem Rīgā - Īpašuma departaments, realizē apgaismošanas darbu pasūtītāja funkcijas, nosakot vēlamos gaismošanas kritērijus un noteikumus apgaismes ķermeņu kvalitātei un to objektu vizuālajam noformējumam.
Vizītes laikā amatpersonas tāpat diskutēja par ekonomiski lietderīgāko objektu apgaismojumu režīmu, nepieciešamību to atstāt iedegtu nakts stundās, un cīņu ar vandalisma problēmām.
Tika pārrunāti arī jautājumi par to, kā kaimiņvalstī tiek veikta kultūras pieminekļu sarakstā esošo ēku apgaismošana. Pēterburgas pārstāvis atklāja, ka tieši šādu objektu izgaismošana „Ļensvet” rada vislielākos sarežģījumus, jo izvietojot apgaismes ķermeņus uz ēkas fasādes, nereti nākas to bojāt, pret ko krasi iebilst ēkas īpašnieki un pilsētas kultūras pieminekļu aizstāvji.
Īpašuma departamenta direktora vietnieks O.Burovs, kas ir arī pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma” padomes loceklis, uzskata, ka šeit esam Pēterburgas kolēģiem soli priekšā, jo plānojot ēkas izgaismošanu, Īpašuma departaments kā darbu pasūtītājs jau sākotnēji nosaka, ka izgaismošanas projektam, t.sk. tehniskajiem risinājumiem apgaismes ķermeņu izvietošanai un uzstādīšanai ap un uz ēkas, jābūt iekļautam pašas ēkas fasādes renovācijas vai restaurācijas tehniskajā projektā. „Tādējādi izslēdzam situāciju, kad atkal jābojā tikko atjaunota fasāde, lai, piemēram, ievilktu vēl kādu elektrības vadu vai uzstādītu papildus apgaismes ķermeni”, tā O.Burovs.
Ņemot vērā, ka Rīgā jau otro gadu norisinās gaismas festivāls „Staro Rīga”, Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvjiem bija interesanti uzzināt arī Sanktpēterburgas pieredzi pilsētas svētku apgaismojuma nodrošināšanā. Abu pilsētu pārstāvji bija vienisprātis, ka vieni no kvalitatīvākajiem un mākslinieciski interesantākajiem gaismas svētkiem katru gadu norisinās Lionā, Francijā, kur var smelties interesantas idejas arī citu pilsētu svētku apgaismojumam un mākslinieciskajam noformējumam.
„Rīga tāpat kā Sanktpēterburga ir ļoti skaista pilsēta, ar ievērojamu arhitektūru un vēsturi. Katra izgaismota pilsētas ēka izskaistina pilsētas seju un padara to pievilcīgāku, kas ir nozīmīgi tieši tagad, kad īpaši domājam par tūristu piesaisti Rīgai”, pārliecināts Īpašuma departamenta direktora vietnieks, papildus norādot, ka gaišāka vide ir arī drošāka vide.
Liene Pētersone,
Rīgas domes Īpašuma departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja