Parakstīties uz jaunumiem
19 BAR VEIKALS

Ziņas

Kuldīgā svinēs Hercoga Jēkaba dzimšanas dienu!

2010-02-12

Vakar, Kuldīgas Domes Attīstības komitejas sēdē tika pieņemts lēmums rīkot Hercoga Jēkaba 400 gadu jubilejai veltītos pasākumos Kuldīgā.

Atsaucoties uz Kuldīgā iebraucošo Latvijas un Vācijas tūristu pieaugošo interesi par Hercogu Jēkabu kā populārāko vēsturisko personību, ar kuru saistās Kuldīgas vārds, kā arī atsaucoties uz vēsturisku faktu, ka šogad, t.i. 2010.gada 28.oktobrī Hercogam Jēkabam aprit 400 gadu kopš viņa dzimšanas dienas Kuldīgā, 3 Kuldīgas dažādu nozaru pārstāvji,- Artis Gustovskis, Kuldīgas tūrisma attīstības centra vadītājs, Viesturs Pirro, LELB Liepājas diecēzes Kuldīgas iecirkņa prāvests, Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs un Inta Burnevica, PA “Kuldīgas Kultūras centrs” direktore, ierosināja Kuldīgas novada domei atbalstīt š.g. 28. oktobrī iecerētās Hercoga Jēkaba dzimšanas dienas svinības ar dažāda satura kultūras aktivitātēm,- svētku dievkalpojumu, izstādēm, koncertiem, utt., kā arī uzsākt Hercogam Jēkabam veltīta piemiņas objekta veidošanu Kuldīgā.

Tūrisma attīstības centrs kopā ar Kuldīgas muzeju šobrīd sagatavo pastaigu karti pa Jēkaba vietām Kuldīgas vecpilsētā.

Tāpat tika ierosināts par godu Jēkabam pārdēvēt/nosaukt kādu no Kuldīgas ielām vai laukumiem, Jēkaba vārdā.

Hercoga Jēkaba aktivitāšu veikšanai Kuldīgā tiek veidota entuziastu darba grupa, kurai katru dienu piebiedrojās klāt citu nozaru pārstāvji ar jaunām idejām un aktivitātēm saistībā ar Hercogu Jēkabu, par kuru tiks šogad regulāri ziņots Latvijas medijiem.

Hercogs Jēkabs dzimis Kuldīgā, 1610.gada 28.oktobrī. Viņš kļuva slavens XVII gs. ar to, ka izveidoja Kurzemi kā jaunu un ekonomiski ļoti attīstītu valsti – Kurzemes un Zemgales hercogisti, kuru Jēkabs sāka eiropeizēt straujiem soļiem.

Jēkabs brīvi sarunājās vācu, latviešu, zviedru un krievu valodās. Viņš bija kaislīgs ceļotājs, kas savu zemi pārzināja ļoti labi, jo vismaz 2 reizes gadā pats apceļoja visus iecirkņus un uzņēmumus Kurzemē. Hercogs mīlēja savu dzimteni un tās tautu. Hercogs Jēkabs lika atjaunot Kuldīgas baznīcas un pārbūvēt vecās celtnes, deva līdzekļus garīdznieku izglītībai, pieauga un attīstījās draudzes, kas ļoti sekmēja valsts garīgo un materiālo uzplaukumu.

Hercogs Jēkabs prata meistarīgi attīstīt gan Kuldīgas, gan visas Kurzemes saimniecību. Viņš Jēkabs Kurzemē izveidoja spēcīgu kuģubūvi, metālrūpniecību, kokrūpniecību, tekstilrūpniecību, ķīmijas rūpniecību, mehānisko rūpniecību, dažādas audzētavas. Kuģurūpniecībā viņš attaicināja holandiešu kuģu meistarus, kas strādāja 5-6 kuģubūves darbnīcās visā Kurzemē, no kurām lielākās bija Kuldīgā un Ventspilī. Abās šajās būvātavās Hercoga laikā tika uzbūveti vairāk kā 200 dažādu tipu buru kuģi. Jēkabs visus nepieciešamos kuģubūves materiālus centās iegūt tikai no vietējiem resursiem. Hercogs Jēkabs attīstīja kolonijas Āfrikā un Amerikā, viņa karaflote bija ievērojams faktors Baltijas jūrā.

Jēkabs Kuldīgā atvēra alus darītavu, degvīna dedzinātavu, kas pastāvēja pie etiķa vārītavas. Te iekārtoja arī lielāko salpetra vārītavu Kurzemē.

Kuldīgā bija arī viena no 13 kālija vārītavām, un viens no lielākajiem Kurzemes darvas cepļiem. Viņš centās arī nostādīt uz plašiem pamatiem savu stikla rūpniecību, jo par stiklu pasaules tirgū vienmēr maksāja labu cenu. Par meistariem šeit strādāja vācieši un franči. Pastāvēja 10 stikla cepļi - Kuldīgā, Jelgavā, Rendā, u.c., kur izgatavoja spoguļus, kristāltraukus, u.c.

Kuldīgā tāpat bija kaļķu un ķieģeļu ceplis, kuri Kurzemē kopā bija ap 20 un tos iekārtoja tieši Ventas un Abavas baseinos. Ķieģeļu cepļi bieži bija savienoti ar dakstiņu darbnīcām, piemēram, Kuldīgas darbnīca 1695.g. izsniedza 8000 dakstiņu.

Jēkabs iekārtoja Kurzemē 5 pulvera dzirnavas - Kuldīgā (no 1645.g. lìdz 18.gs.), Kandavā, Skrundā, Tomē un Baldonē. Pulveri izveda galvenokārt uz Rīgu, Poliju vai Kurzemes kolonijām.

Viegli dabūjamas izejvielas bija Kurzemes ziepju vārītavām. Sākumā to iekārtošana Jēkabam izmaksāja diezgan dārgi, jo ziepes viduslaikos pieskaitīja pie ,,greznuma precēm'', ko lietoja tikai muižnieki un hercogi un arī tikai tāpāc, ka tas skaitījās modes jaunums Eiropā. Konstatētas 5 hercoga ziepju vārītavas - Kuldīgā, Lutriņos, Skrundā, u.c. Ķīmijas rūpniecība vēlāk hercogam deva lielu peļņu un maz rūpju.

Ap 1644.g. hercogs savās muižās iekārtoja ap 50 holandiešu vējdzirnavas, kuras kalpoja kā maltuves. Tādas bija katrā pilsētā. Vēlāk Kuldīgā uzbūvēja ūdensdzirnavas.

Tolaik populāras bija arī 4 ādu mītuves un seglinieku darbnīcas, no kurām viena bija arī Kuldīgā. Šeit izgatavoja zirglietas, vamžus (ādas uzvalkus), koletus (jātnieku uzvalkus), zobenu makstis, kariešu apvilkumus utt.

Polijā, Krievijā, Rīgā u.c. laba slava bija Jēkaba Kurzemes papīram. Hercoga papīra dzirnavas bija Kuldīgā, Planīcas Zaļajā muižā ( tag. Kurmāles pag.) Rendā, Jelgavā, u.c. Papīrdzirnavas ražoja labu rakstāmpapīru, bet Tomē - arī papīru latviešu bībeles iespiešanai. Kuldīgas, Planīcas un Rendas dzirnavas darbojās vēl ap 1840. gadu, pēc tam pamazām pārejot privatās rokās.

Kuldīgā pastāvēja viena no 9 metālu veltuvēm, kurā izgatavoja skārdus, metālu pavedienus, lapiņu zeltu un sudrabu, bronzas pulveri, tombaku.
Piejūras pilsētās iekārtoja dzintarvirpotavas. Tādas bija Ventspilī, Engurē, Nīcā, Rucavā, Grobiņā u.c.

Hercogs rūpnieciski izmantoja arī trīs veida dzīvnieku audzētavas - zirgu, aitu un piekūnu. Lielākā no zirgu audzētavām bija Lutriņos, bet mazākas Kuldīgā. Labākos šķirņu kumeļus uzpirka ārzemēs.

Apskatot visu hercoga Jēkaba rūpniecību, tās nozaru dažādību un daudzumu, jāatzīst, ka hercoga Jēkaba plašais un nemitīgais, centīgais gars ir veicis grandiozu darbu. Iedziļinoties šīs rūpniecības vispusībā un ņemot vērā to, ka, materiālu trūkuma dēļ, līdz šim vēl nav konstatētas visas viņa radītās iestādes, jāsaka, ka viņa un mūsu laikmeta ļaudis vēl nav novērtējuši viņa patiesi nenovērtējamo devumu Kurzemes attīstībā.

Pēdējās ziņas

2010-02-12 Meteņi Turaidā – atvadas no ziemas!
2010-02-12 Dainu kalnam – 25. Tikšanās ar kino režisoru un operatoru Zigurdu Vidiņu
2010-02-12 Sestdien sākas Latvijas amatieru teātru iestudējumu Gada izrāde 2009 reģionālās skates
2010-02-12 Ventspili popularizēs starptautiskajā tūrisma gadatirgū Igaunijā
2010-02-12 Valentīna dienā notiks lielākā vienlaikus apskaušanās Ziemeļeiropā
2010-02-12 Austrumu noskaņas arī “Erotā”
2010-02-12 Kalēju studijas darbu izstāde „Daba metālā”
2010-02-12 STUDENTIEM UN SKOLNIEKIEM - 50% ATLAIDE BIĻETĒM UZ IZRĀDI "KA TAVU TĒTI!"
2010-02-12 Zemgale tiek prezentēta starptautiskajā tūrisma gadatirgū „Tourest 2010” Igaunijā

uz augšu   uz augšu

HoReCa nozares ziņas un raksti

Booking.com
Kurp doties pa Latviju Pasākumi Angliski Latviski Krieviski