Šodien Ryanair paziņoja par plāniem izvietot lidmašīnu apkalpošanas bāzi Kauņas lidostā. 140 miljonu (!) dolāru investīcijas! Vismaz 1000 jaunu darba vietu! Ap 120 lidojumu nedēļā!

Šis ir kliedzošs pierādījums pašreizējās Latvijas valdības un Konkurences Padomes tuvredzībai un ekonomiskajam analfabētismam. Vēl vairāk – es to sauktu par klaji noziedzīgu kaitniecību Latvijas valsts interesēm.

Kad biju Satiksmes ministrs, lidosta ”Rīga” piedzīvoja strauju uzplaukumu un kļuva par lielāko reģionā, dažu gadu laikā kāpinot apjomus turpat piecas reizes. Viens no stratēģijas stūrakmeņiem bija aviokompānijām piešķirtās apjoma atlaides. Jo vairāk pasažierus lidsabiedrība pārvadā, jo lielākas atlaides. Viena no šādām sabiedrībām bija Ryanair. Ar tās vadītāju Maiklu O’Līriju (Michael O’Leary) es vairākkārtīgu pārrunu rezultātā jau biju panācis principiālu vienošanos par bāzes izveidi Latvijā.

Kas notika? Konkurences padome izmisīgi cīnījās, lai šīs atlaides tiktu atceltas. Drīz pēc tam kad atstāju Satiksmes ministra amatu, Valda Dombrovska valdība atlaides arī atcēla.

Redzot Latvijas rīcību, lietuvieši uzgavilēja un burtiski nākamajā dienā identiskas apjoma atlaides ieviesa savās lidostās. Ar savas valdības atbalstu un Lietuvas Konkurences padomei neiebilstot!

Un tas viss laikā, kad Latvijā plosās bezdarbs, kad Latvijas budžetā un ekonomikā trūkst naudas, kad mums vajadzētu cīnīties par ikvienu darba vietu, par ikvienu investīcijās piesaistīto latu. Man jājautā – vai Latvijas valdībā kāds vispār ar galvu vēl domā? Vai kāds tur vispār vēl ir spējīgs uz jebkādu aktīvu rīcību, izņemot Šlesera lamāšanu?

Vissliktākais, ka šis nav atsevišķs gadījums. Tā ir sistēma – destruktīva, neproduktīva, “labāk nedarīt, nekā darīt” sistēma. Līdzīgā kārtā tika apturēts lidostas “Rīga” paplašināšanas projekts. Noraidītas investīcijas pusmiljarda eiro (!) apmērā. Tikai tādēļ, ka tas esot bijis “Šlesera projekts”. Pasaulē cienīti investori, to vidū Goldman Sachs, aizgāja no Latvijas ar viedokli par neuzticamu, neprognozējamu, bērnišķīgu politekonomisko vidi. Tādu piemēru ir simtiem.

Es vairākkārtīgu pārrunu rezultātā jau biju panācis principiālu vienošanos par bāzes izveidi Latvijā.

Kas notika? Konkurences padome izmisīgi cīnījās, lai šīs atlaides tiktu atceltas. Drīz pēc tam kad atstāju Satiksmes ministra amatu, Valda Dombrovska valdība atlaides arī atcēla.

Redzot Latvijas rīcību, lietuvieši uzgavilēja un burtiski nākamajā dienā identiskas apjoma atlaides ieviesa savās lidostās. Ar savas valdības atbalstu un Lietuvas Konkurences padomei neiebilstot!

Un tas viss laikā, kad Latvijā plosās bezdarbs, kad Latvijas budžetā un ekonomikā trūkst naudas, kad mums vajadzētu cīnīties par ikvienu darba vietu, par ikvienu investīcijās piesaistīto latu. Man jājautā – vai Latvijas valdībā kāds vispār ar galvu vēl domā? Vai kāds tur vispār vēl ir spējīgs uz jebkādu aktīvu rīcību, izņemot Šlesera lamāšanu?

Vissliktākais, ka šis nav atsevišķs gadījums. Tā ir sistēma – destruktīva, neproduktīva, “labāk nedarīt, nekā darīt” sistēma. Līdzīgā kārtā tika apturēts lidostas “Rīga” paplašināšanas projekts. Noraidītas investīcijas pusmiljarda latu (!) apmērā. Tikai tādēļ, ka tas esot bijis “Šlesera projekts”. Pasaulē cienīti investori, to vidū Goldman Sacks, aizgāja no Latvijas ar viedokli par neuzticamu, neprognozējamu, bērnišķīgu politekonomisko vidi. Tādu piemēru ir simtiem.

Ar saviem lēmumiem un nodokļu politiku pašreizējā Latvijas valdība un Konkurences padome ir nešaubīgi apliecinājušas sevi kā kvēlus Lietuvas patriotus.

Lietuva viņiem droši var piešķirt savas valsts augstākos apbalvojumus. Savukārt Latvijā viņus būtu jātiesā un jāliek cietumā par kaitniecību valsts interesēm sevišķi lielā apmērā.

Ainārs Šlesers
Partijas LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs, politķis, Latvijas pilsonis.