Jūrmalas pilsētas domē kārtējā darba grupas sanāksmē tika strādāts pie grozījumiem Tūrisma likumā, lai tajā iekļautu sadaļas par kūrortiem.
Darba grupa, kuru vada Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Larisa Loskutova, izskatīja Tūrisma likuma grozījumu priekšlikumus, ko sagatavojusi domes Juridiskā pārvalde un Tūrisma un ārējo sakaru nodaļa. Tiek rosināts pat mainīt likuma nosaukumu, nodēvējot to par Tūrisma un kūrorta likumu. Tiek meklēti definējumi tādiem terminiem kā kūrorts, kūrortiestāde, ārstnieciskais tūrisms, dabiskie dziednieciskie līdzekļi un citiem ar kūrortu saistītiem terminiem.
L.Loskutova uzskata: „Pirmkārt, nepieciešams pieņemt likumu, kurā valsts noteiktu kūrortu attīstības politiku, un, otrkārt, būtiski ir atveseļošanās tūrismu valsts ekonomikā izvirzīt vienā no pirmajām vietām, jo, pateicoties dabas dotajiem faktoriem un vēsturiski izveidotajai infrastruktūrai, kūrorts Latvijā ir nozīmīgs, diemžēl, šobrīd vēl nepietiekami novērtēts tautsaimniecības faktors, kas valstij un līdz ar to Jūrmalai spēj piesaistīt gan tūristus, gan investīcijas no visas pasaules. Mēs nedrīkstam iesaldēt arī tos finansu līdzekļus, ko Eiropas Savienības struktūrfondi izsniedz atveseļošanās tūrisma attīstībai. Ja kūrorts nav definēts likumdošanā, par sekmīgu attīstību grūti runāt.”
Kūrorta izvirzīšanai par vienu no valsts prioritārajām tautsaimniecības nozarēm Jūrmalas pašvaldība ir izdalījusi vairākus priekšnoteikumus: atšķirībā no citiem tūrisma veidiem kūrortiestāžu apmeklētību neiespaido sezonalitāte, kūrortiestāžu noslogotība ir vismaz par 15 procentiem augstāka nekā citu tūristu mītņu noslodze, turklāt tūristi kūrortiestādēs uzturas vairāk nekā piecas reizes ilgāk nekā citur. Pieminami arī tādi aspekti kā kūrorta piedāvātā ambulatorās un stacionārās rehabilitācijas pakalpojumu daudzveidība, speciālistu apmācības potences un pētniecības iespējas, kā arī atveseļošanās kūrorta pozitīvā ietekme uz citām nozarēm, pirmām kārtām, veicinot jaunu darba vietu rašanos ēdināšanas, transporta, tūrisma, izklaides industrijas uzņēmumos.
Jūrmalas pilsētas dome pagājušajā gadā vērsās Ekonomikas ministrijā ar lūgumu izstrādāt kūrortnozares likumdošanu, ir jau iesniegti priekšlikumi grozījumiem Tūrisma likumā un pašvaldība turpina tos pilnveidot. Darba grupā likuma grozījumu izstrādei ir iekļauti L.Loskutova, domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Romualds Ražuks, juridiskās pārvaldes vadītāja Evija Rakiša un Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītāja Gunta Ušpele. Nākamā darba grupas sanāksme plānota 26.janvārī.
Darba grupa ir iepazinusies ar vairāku valstu likumdošanu kūrorta jomā. Daudz ideju ir devuši likumi, kas darbojas kaimiņvalstī Lietuvā un Ukrainā. Abās šajās valstīs kūrorti attīstās sekmīgi, jo tiem atbalstu sniedz valsts un līdz ar to praktiski visas ministrijas ir ieinteresētas kūrortu attīstībā. „Jūrmalas kūrortpilsēta – tā nav tikai Jūrmalas pašvaldības interese,” uzsver L.Loskutova. „Tai ir jākļūst par visas mūsu valsts interesi, katra pilsoņa interesi. Jo valsts pie Baltijas jūras, kurā ir kūrorts, kas darbojas un ir atzīts kopš 18.gadsimta un kurā ir praktiski neizsmeļami unikālu dabas dziedniecisko faktoru resursi, nevar nepiedalīties kūrorta attīstībā. Visi kopā mēs varam Jūrmalu izveidot par vienu no prestižākajiem kūrortiem pasaulē, ne tikai Baltijā. Kā tādu mūs jau ārvalstīs uztver. Tagad laiks pašiem savā valstī nostiprināt Jūrmalai šādu statusu. Cerības uz pozitīvām izmaiņām likumdošanā vieš fakts, ka arī Valsts Prezidenta kanceleja ir aicinājusi Ekonomikas ministriju vērst uzmanību uz nepieciešamību izstrādāt likumdošanu, kas atbalstītu kūrortu attīstību.”
