Septembra pirmajās dienās Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics par
šo tēmu ir nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Vēstulē izteikta pateicība par Prezidenta pausto apliecinājumu tam, ka kūrorts Jūrmala ir viens no iemesliem, par ko Latvijai būtu jālepojas un kas varētu būt viens no ekonomikas attīstības veicinātājiem. Šādu domu Prezidents bija paudis Ekonomikas ministrijas rīkotā konferencē augusta beigās.
“Rodot Jūsu izpratni par mūsu dabas bagātību nozīmīgumu, vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka mūsu valstī joprojām nav izstrādāti normatīvie akti, kas regulētu kūrortu darbību un attīstību Latvijā,” norāda R.Munkevics.
Jaunā sasaukuma pašvaldības domei uzsākot savu darbību, tieši kūrorta un veselības tūrisma jautājumu risināšana izvēršas par vienu no galvenajiem virzieniem. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Larisa Loskutova ir vērsusies pie Ekonomikas ministra Arta Kampara, lai apliecinātu pilsētas gatavību iesaistīties jaunā Tūrisma likuma izstrādē, uz ko saņemta atbilde, ka Likuma jaunās redakcijas izstrādei tiek veidota darba grupa, kuras pirmā sanāksme plānota septembra beigās. Ministrs atzinīgi novērtējis pašvaldības vēlmi iesaistīties Likuma redakcijas izstrādē un aicinājis iesniegt savus priekšlikumus Likuma normām, tai skaitā attiecībām uz kūrortu jautājumiem.
Gan vēstulē Valsts prezidentam, gan iepriekš sūtītajos ierosinājumos Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam un Veselības ministrei Baibai Rozentālei Jūrmalas pilsētas domes vadība vēl un vēlreiz skaidrojusi savu skatījumu uz veselības tūrisma un kūrortu attīstību Latvijā.
Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā” nav minēti visi prioritārie segmenti, kas veicinātu Latvijas ekonomikas augšupeju un radītu jaunus, konkurētspējīgus eksporta produktus ar augstu pievienoto vērtību. Pašvaldība uzskata, pēc visiem kritērijiem veselības tūrisms tam atbilst un būtu jāiekļauj starp prioritārajām mūsu valsts ekonomikas nozarēm, jo:
1. sezonalitāte neatstāj iespaidu uz kūrorta rehabilitācijas centriem un kūrorta iestādēm;
2. vidējais noslogojums kūrorta rehabilitācijas centros un kūrorta iestādēs 2008.gadā bija 45,43 procenti, bet parastās tūristu mītnēs tikai ap 33 procentiem;
3. vidējais viesu uzturēšanās laiks šajās iestādēs 2008.gadā bija 8,38 dienas, kamēr pārējās viesu apmešanās vietās – 1,4 dienas;
4. Jūrmalas kūrorta rehabilitācijas centri nodrošina ambulatorus un stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar rehabilitācijas speciālistu izglītošanu, rehabilitācijas tehnoloģiju izstrādi un aprobāciju, kā arī ar zinātnisko darbu;
5. veselības kūrorti, it īpaši veselības tūrisma produkti, ietekmē citu nozaru attīstību, kā arī sniedz darba vietas zinātniekiem, ārstiem, medicīnas personālam, apkalpojošajam sektoram (restorāniem, tūrisma objektiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem), izklaides industrijas pārstāvjiem un daudziem citiem.
Diemžēl Latvijas valsts līdz ar neatkarības atgūšanu ir likvidējusi visus normatīvos aktus, kas noteica veselības kūrortu darbību valstī, tādējādi veicinot to, ka tika likvidētas kūrorta ārstniecības un dabas resursu ārstnieciskās nozīmes pētniecības iestādes, sagrauta kurortoloģijas izglītība. Turpretim tādas Eiropas valstis kā Vācija, Čehija un mūsu kaimiņvalsts Lietuva sekmīgi turpina attīstīt šo tautsaimniecības nozari.
“Veselības kūrorti un to piedāvātie veselības tūrisma produkti ir perspektīvi ekonomikas attīstības veicinātāji, eksporta produkts ar augstu pievienoto vērtību, kas Latvijā būtu jāattīsta, jo veicina tūristu ilgāku uzturēšanos, tūristu lielākus tēriņus un samazina sezonalitātes iespaidu, līdz ar to ir būtiski sakārtot normatīvo aktu bāzi, kas attiecas uz kūrortu jomu un izvirzīt veselības tūrismu par vienu no prioritārajiem eksporta produktiem ar augstu pievienoto vērtību,” raksta R. Munkevics Valsts prezidentam.
Jūrmalas pilsētas dome jau ir izstrādājusi savu Kūrorta attīstības programmu 2007.-2011.gadam un pašlaik to īsteno, veicot infrastruktūras uzlabošanas darbus, pētījumus un veselības produkta attīstīšanu, jo, neraugoties uz to, ka nozare valstī faktiski ir likvidēta, Jūrmalas kūrorta rehabilitācijas centros, sanatorijās un kūrortiestādēs turpina veiksmīgi izmantot ārstnieciskos dabas resursus un gan vietējie, gan ārvalstu tūristi arvien vairāk izmanto tieši kūrortu ārstniecības procedūras, jo visā pasaulē, tai skaitā arī Eiropā, veselības kūrorti un to piedāvātie pakalpojumi kļūst arvien populārāki.
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ingmārs Čaklais