Rīga, 21. jūlijs. Latvijas reģionu - Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales tūrisma asociāciju vadītāji tiksies trešdien, 22.jūlijā, Liepājas pilsētas pārstāvniecības telpās Rīgā, lai dibinātu Latvijas tūrisma asociāciju Sadarbības padomi.
Galvenais šādas sadarbības padomes darbības mērķis būs reģionālo tūrisma asociāciju darbības koordinēšana un spēku apvienošana, lai veiksmīgāk aizstāvētu Latvijas novadu un tūrisma uzņēmumu intereses gan ministriju, gan valdības, gan arī Saeimas līmenī. Tiks koordinēta arī asociāciju kopīgā darbība saimnieciskajos, Latvijas tēla popularizēšanas u.c. jautājumos. Reģionu asociāciju vadītāji Rīgā apspriedīs sadarbības protokola projektu, vienosies par efektīvākām tūrisma asociāciju sadarbības formām. Tiks apspriests arī jautājums par citu tūrisma asociāciju iespējamo līdzdalību šajā sadarbības padomē.
Šī ideja radās jau gada sākumā, starptautiskās tūrisma izstādes „Balttour 2009” laikā. Pēdējā laikā tūrisma nozare ir pārsteigta ar vairākiem negaidītiem valdības un Saeimas lēmumiem, kas pieņemti, ignorējot reģionālo tūrisma asociāciju viedokli, un šo lēmumu graujošā ietekme jau ir pierādījusies pilnībā.
Vislielākais trieciens nozarei radās pēc pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas viesu izmitināšanas pakalpojumiem no 5 % uz 21 %. Tā rezultātā naktsmītņu darbības rādītāji ir kritušies aptuveni par 40 %. Vēl ziemā nozares eksperti prognozēja un informēja valdību un Saeimu par iespējamo 30 % kritumu. Protams, ka lejupslīdi ietekmēja arī ārējie ekonomiskie faktori, bet šādos apstākļos tik būtiski pasliktināt nozares darbības nosacījumus bija ļoti nepārdomāts solis. No šī ekonomiskā trieciena Latvijas viesu izmitināšanas nozares uzņēmumiem būs jāatkopjas vēl ilgi, bet pa to laiku kaimiņvalstu tūrisma uzņēmēji var turpināt attīstīt savu darbību daudz labvēlīgākā vidē.
Reģionālās tūrisma asociācijas ir norūpējušās arī par Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) likteni, jo skaidrs ir tas, ka Latvijas tūrisma nozari koordinējoša valsts institūcija ir nepieciešama. Tūrisma nozare ir tik komplicēta, ka bez koordinēšanas valsts līmenī tās veiksmīga darbība nav iespējama. Jau iepriekšējā gada beigās tika uzsākts darbs pie Latvijas tūrisma attīstības rīcības plāna 2009.-2010.gadam un tika apspriests 2009.gada TAVA budžets. Reģionu asociācijas jau tad norādīja uz vairākām neapdomīgām izdevumu pozīcijām, piemēram, paredzēto finansējumu Latvijas konferenču tūrisma attīstības veicināšanai 179 263 LVL apjomā, par kura izlietojumu Ekonomikas ministrijai tagad ir grūtības saņemt atskaites. Daudzi nozares eksperti norādīja arī uz savdabīgo ieceri jau tā ierobežotos valsts līdzekļus tērēt Latvijas reklāmai Japānā, kad Latvijas popularizēšanai svarīgākajos tūrisma tirgos līdzekļi tika neapdomīgi apcirpti. Šos un līdzīgos jautājumus aktualizējot, reģionālās tūrisma asociācijas, labākajā gadījumā, saņēma tikai izvairīgus un nekonkrētus skaidrojums, vai pat tika ignorētas. Tieši tāpēc tagad ir nepieciešama ciešāka tūrisma asociāciju sadarbība.
