Rīga, 30. marts. Izcilais latviešu klarnetists Egīls Šēfers šī gada martā kopā ar dāņu pūšaminstrumentu kvintetu Carion viesojies Libānā, kur piedalījies prestižajā Al Bustan festivālā. Festivāls dibināts 1994. gadā ar mērķi atjaunot kultūras dzīvi valstī, kas cietusi no septiņpadsmit gadu ilgušās karadarbības. Festivāls šogad notika jau sešpadsmito reizi, un ir noticis katru gadu, neskatoties uz nestabilo situāciju reģionā, arī 2004. gadā, kad notika karš starp Izraēlu un Hezbullah – Libānas radikālo islāma organizāciju. Kopš festivāla dibināšanas tajā piedalījušās tādas slavenības kā Vadims Repins, Gidons Krēmers, Boriss Berezovskis, Leipcigas stīgu kvartets, Vīnes zēnu koris, King’s Singers un daudzi citi. Ansamblis Carion festivālā muzicēja 10. martā, atskaņojot A. Vivaldi–J. S. Baha, F. I. Danci (Franz Ignaz Danzi), A. Roseti (Antonio Rosetti), M. Ravela, P. Hindemita un E. Elgāra mūziku.
Jautāts, vai nebija bīstami doties koncertēt uz šo konfliktu skarto reģionu, Egīls Šēfers pastāstīja: “Iesākumā piedāvājumu uzstāties uztvērām ar aizdomām. Satraucoša bija vairāku Eiropas Savienības vēstniecību paustā oficiālā nostāja, ka pilsoņiem uz šo valsti doties neiesaka, jo pastāvot reāli draudi dzīvībai un veselībai, kā arī varbūtība tikt nolaupītiem. Tomēr bija ļoti grūti pretoties vilinājumam šo valsti apmeklēt, par to dzirdēts tik daudz, bet zināms tik maz. Sazinājāmies ar citiem mūziķiem, kuri piedalījušies iepriekšējos festivālos un noskaidrojām, ka situācija Beirutā ir ļoti mierīga. Festivāls tiek organizēts visaugstākajā līmenī un publika ir fantastiski atsaucīga un zinoša. Iedrošināja arī festivāla prezidentes Mirnas Bustani teiktais: “Mūsu mierīgu eksistenci, nemaz nerunājot par normālu kultūras dzīvi, regulāri apdraud konflikta varbūtība, taču par spīti tai, mēs gadu no gada turpinām nodrošināt starptautisku festivāla darbību visaugstākajā līmenī.” Interesanti bija arī uzzināt, ka Beirutas mūzikas augstskolā mācās turpat vai pieci tūkstoši studentu, kas ir neaptverami pilsētai, kas ir tik liela kā Rīga! Tas tādēļ, ka kara nomocītā jaunatne meklē dzīvē skaisto, patieso un cilvēcīgo, un viņi to atrod mūzikā. Patīkami arī apzināties, ka Libānas valdība, neskatoties uz milzīgajām grūtībām valstī, šādu iespēju pilsoņiem arī sniedz. Iedomājieties, cilvēki ir gatavi pieciest elektrības padeves traucējumus, kas ir parasta parādība Beirutā, bet neatsakās no iespējas mācīties mūziku savam priekam. Domāju, ka no šī dzīves spara un gaišā skatījuma nākotnē par spīti grūtībām, mēs, latvieši, varētu daudz ko mācīties.”
Egīlu Šēferu kopā ar dziedātāju Ilzi Paegli un pianistu Tomu Ostrovski varēsiet dzirdēt arī koncertos Latvijā: 4. aprīlī Mūrmuižā, 5. aprīlī Baložos, 11. aprīlī Rīgā un 12. aprīlī Igates pilī.
