Cēsis, 18. marts. Trešdien, 25.martā Cēsīs notiks vairāki komunistiskā genocīda upuru piemiņas 60. gadadienai veltīti pasākumi.

Atceres pasākums sāksies plkst.14.00 Pils laukumā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītāja Didža Kreicberga noturētu svētbrīdi un ziedu nolikšanu pie 1949.gadā deportācijās cietušo cēsnieku piemiņas plāksnes. Piemiņas brīdī ar muzikālu veltījumu piedalīsies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas jauniešu koris. 
 
Plkst.14.40 Cēsu Izstāžu namā notiks konference „Cilvēka liktenis. Tautas vēsture”. To atklās Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Konferencē klātesošos uzrunās Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, Latvijas Nacionālās operas izpilddirektore Selga Laizāne, Cēsu zonālā arhīva daļas vadītāja, sociālo zinātņu maģistre arhīvniecībā Anda Opoļska, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Māra Baķe un arhitekts Dainis Andersons. 

Pēc konferences turpat Izstāžu namā notiks represēto iedzīvotāju kopīgas sarunas saviesīgā atmosfērā. 
 
Pasākuma izskaņā plkst.18.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā notiks Vidzemes kamerorķestra un kamerkora „Ave Sol” koncerts ar diriģenta Andra Veismaņa un solistu Viestura Jansona, Baibas Berķes, Evijas Martinsones, Andra Bramaņa piedalīšanos. Programmā skanēs V.A. Mocarta Rekviēms.

Piemiņas pasākumu programma veltīta vienai no traģiskākajām dienām Latvijas vēsturē. 1949.gadā no 25. līdz 29.martam notika visplašākā cilvēku administratīvā izsūtīšana. To paredzēja Latvijas PSR Ministru padomes slepenais lēmums nr.282, pieņemts 1949.gada 17.martā. Tajā pavēlēja uz attāliem PSRS apgabaliem izsūtīt 43 000 iedzīvotājus no Latvijas. To skaitā 2117 cilvēkus no Cēsu apriņķa. Astoņas dienas pēc lēmuma pieņemšanas simtiem lauku māju palika bez īstajiem saimniekiem, līdzās vīriem spēka gados izsūtīja arī vecus un nespēcīgus sirmgalvjus, skolēnus, bērnus un pat zīdaiņus.
 
Atceres pasākumā laipni aicināti piedalīties visi interesenti - gan tie, kuri bijuši cieši iesaistīti šajos notikumos, gan tie, kuri par šo traģisko laiku vien dzirdējuši nostāstus un lasījuši vēstures grāmatās.