Rāzna, 10. marts. Viens no Rāznas nacionālā parka izveidošanas mērķiem ir saglabāt kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicināt teritoriju nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Saglabātās zirgu turēšanas un izmantošanas tradīcijas ir teritorijas viena no raksturīgākajām iezīmēm, kas būtu izmantojama arī tūrisma piedāvājumā.

Piektdien, 6.martā Mākoņkalna pagasta Lipuškos notika Rāznas nacionālā parka administrācijas, parka teritorijā dzīvojošo zirgu īpašnieku un Latvijas dabas fonda pārstāvju kopīga sapulce „Zirga kā novada tradicionālās lauku vides sastāvdaļas nozīme tūrisma piedāvājuma dažādošanā”.

Dalībniekiem bija iespēja iepazīt vienam otru, dalīties idejās par zirgu izmantošanu tūrisma piedāvājumā, balstoties gan uz personīgo iniciatīvu, gan ierosmi smeļot Latvijas dabas fonda sabiedrisko attiecību speciālista un Vidzemes augstskolas mācību spēka Andra Klepera prezentācijā par zirgu izmantošanas pieredzi tūrismā ārvalstīs un tepat Latvijā.

Podnieks Evalds Vasilevskis iepazīstināja ar izstrādāto Rāznas nacionālā parka apskates maršrutu zirga pajūgā, kuru varētu paplašināt, sadarbojoties ar citiem zirgu īpašniekiem kaimiņu pagastos.

Ar Latgales zirgkopības tradīcijām, Latgales rikšotāja priekšrocībām un izmantošanas iespējām pajūgu braukšanā un apmeklētāju piesaistē iepazīstināja „Rudo kumeļu pauguru” saimniece.

Notika arī praktiskas un zirgkopībā nepieciešamas informācijas apmaiņa starp dalībniekiem, kas pierāda, ka arī Rāznas nacionālā parka robežu ietvaros iedzīvotāju tikšanās var būt gan rosinošas, gan noderīgas saimnieciskās darbības dažādošanai, savstarpējas sadarbības un dabai draudzīga tūrisma attīstībai.

Nozīmīgākais sapulces rezultāts ir vairāku dalībnieku izteiktā atziņa, ka nevis plānošanas dokumenti vai stratēģijas nosaka teritorijas attīstību, bet gan katra paša iniciatīva un vēlme darboties.