Rīga, 16. februāris. Laura Ozola ir jauna māksliniece, kas plašāk sevi pieteica 2007. gadā absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru ar personālizstādi „Zaķīša pirtiņa ” galerijā Māksla XO, kur nostalģisko, rotaļīgo nosaukumu un lielformāta gleznas pavadīja neona darbs, uzraksts „asinīs”, bez parastā dramatisma.
Kopā ar saviem kursa biedriem (arī jaunām un jau atzītām gleznotājām Karinē Paronjanc, Anitra Bērziņa, Anna Silabrama u.c.) Laura veido zināmu domubiedru grupu Latvijas glezniecībā, kam raksturīgs savdabīgs simbolisms, subjektīva tēlu sistēma, personīgs, konceptuāls vēstījums, kas uzreiz neatklājas, bet liek apstāties, apdomāt, varbūt pat minēt.
Lauras darbi nav ieturēti vienā stilistikā, tos allaž pavada autores subjektīvā pasaules izjūta, sievišķība, arī seksualitāte, bet ne atkailināta un kliedzoša, tā drīzāk ir laikmeta seksualitāte, kura dzīvo visā kultūrā. Arī izstāde ir savdabīgs veltījums popkultūrai, ne velti tā tiek atklāta Sv. Valentīndienas priekšvakarā – svētkos, kas Eiropā un arī Latvijā tiek svinēti, kā visu mīlētāju diena, nereti sastopoties ar nievājošiem smīniem un asām piezīmēm, par latviskās kultūras un mīlestības vērtības devalvēšanu. Un tomēr, reizi gadā visi svin Valentīndienu. Ne vienmēr tās ir romantiskas vakariņas, vairāk gan skaļas jauniešu ballītes veltītas mūžīgajām alkām – mīlestībai. Sarkans paklājs, spoguļi, spoguļu bumbas, neona gaismas, nakts dzīve, uzdzīve, glamūrs un sapņi. Minētie objekti nav gleznu motīvi, tā ir pati ekspozīcija, kas līdzi gleznām kļūst par mākslas darbu vai vismaz idejas un noskaņas paudēju. Netipiski galeriju izstādēm, kur parasti gleznām tiek atdots katrs brīvais metrs.
Izvēloties radikāli atšķirīgus formātus, ekspozīcija kopumā pati tiek arvien vairāk iesaistīta mākslas uztveršanas procesā. Vienu sienu klāj vairāk kā 50 maza izmēra dažādās tehnikās un stilistikās darināti darbi, veidojot tēlu un noskaņu kaleidoskopu. Darbi par visu, kas notiek no krēslas līdz rītausmai, par kopā esošajiem, drūmi vientuļajiem un laimīgi brīvajiem. No garšīgajām, romantiskajām vakariņām līdz stindzinošam klusumam – viss, kas riņķo 21. gs. cilvēkam Valentīndienas noskaņās.
Un agrs rīts, kad caur logu krītošā saule, met asas ēnas, rīts kā atrisinājums, kas ne vienmēr ir gaidīts. Un tomēr sākas, sākas jauns piedzīvojumam. Raibajam kaleidoskopam pretī ir dažas lielformāta gleznas – subjektīvi simboliskas. Gleznas bez atbildēm, intīmas un reizē atklātas.
Izstāde „Agrs rīts” ir ne tikai veltījums šodienas Valentīndiena, kas ir semantiski daudz bagātāka par romantiskiem mīlestības svētkiem. Tā ir jaunas mākslinieces manifestācija – viņas laikmeta un sevis izjūta, paliecinājums radošam garam un sevis meklējumam dzīvē, glezniecībā, mākslā. Laura nebaidās atkāpties no klasiskajiem glezniecības principiem, tāpat viņa uzdrīkstas būt kičīga, izmantot klišejas, eksperimentēt ar tēliem un stiliem, saglabājot savu sievišķīgo subjektīvismu un seksapīlu.
Izstāde apskatāma 14. – 27. februārim
Teksta autors: Ilze Jakuša-Kreituse