12.02. - 08.03.2009

„Stikla galerija”, Laipu iela 6, Vecrīga
o., t., c., p: 13.00 - 18.00
s: 12.00 - 17.00, sv., p.: slēgts

Cilvēks jaunībā vienmēr ir kā pārņemts ar domu, ka spēj ietekmēt savu likteni un mainīt pasaules iekārtu. Un viss, kas tādam indivīdam izdodas ir pīšļi pēc viņa, un tikai tas, kas ieklausās, ir savās maņās vērīgs, saprot, ka tādā grieķu kultūras paēnī vien tā dzīve notiek. Dzīve ir smilškaste, mainās vienīgi detaļas.

Katrs pats ir savas smilšu pils cēlājs. Rokām saskaroties ar smiltīm rodas šis īssavienojums - prāts sastop matēriju un iepatīkas. Tik ļoti lai radītu savu materiālo realitāti? Un smilšu kaste ir sākums visiem, iespējams kādam nav kaste, bet smiltis jau atradīsies. Vienādas iespējas visiem, bet tik atšķirīga pieeja. Un tad ar’ rodas - varoņi, ierindnieki, skaistuļi, izdzimteņi, akadēmiskie un jaukie, pāri trauslie. Kur gan rodas šīs lomas? Paiet vasara - sākas skola. Līdz ar pirmo sniegu, smilškastes vilinājums iemieg, lai pamostos pavasarī un sāktu visu no gala. Vai esi piedzīvojis pārmaiņas kļūstot no varoņa par ierindnieku vai kā citādi?

Un kas ir tie, kas sludina pārmaiņas? Iedvesmotie, apmātie? Varbūt atzīsim, ka nekur jau tālāk par smilškaste netiekam, jo esam cilvēki. Radības apveltītas ar prātu. Daudz un reizē arī tik maz.

Kāda ir tava smilšu kaste? Un, vai ir kas mainījies?

Par autori: Brigita Zelča nepieder un reizē pieder pie kādas konkrētas paaudzes. Jau ilgstoši valoda kādā Brigita domā un risina rēbusus ir saistīta ar stikla matēriju. Savā milzu enerģijā un pozitīvajā attieksmē uzrunājusi ne mazums. Pašlaik studē stikla mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Teksta autors: Kristaps Grundšteins