Liepāja, 16. decembris. No š.g. 19. decembra līdz 2009. gada 6. februārim viesnīcas „Promenade Hotel” mākslas galerijā „Promenade” būs apskatāma izcilā latviešu mākslinieka Jāzepa Pīgožņa (1934) mākslas darbu izstāde „Gadalaiki”. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieku 19. decembrī plkst. 16:00 viesnīcā „Promenade Hotel” Liepājā, Vecā Ostmalā 40.
Jāzeps Pīgoznis dzimis 1934. gadā. Vidējo izglītību ieguvis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1948. – 1953.), pēc tam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1953. – 1959.), ko absolvējis profesora E. Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalās no 1958. gada un ir vairāk nekā 25 personālizstāžu autors, tās sarīkojis gan Latvijā, gan tālu aiz tās robežām. Kopš mācekļa gadiem, kuri formāli noslēdzās ar Mākslas akadēmijas diplomdarbā gleznoto „Līgo vakaru” (1959.), Jāzeps Pīgoznis visuzticīgākais bijis ainavai. Latvijas meži un jūras, Latgales pakalni un ezeri vienmēr viņu rosinājuši meklēt to gleznieciskās izteiksmes valodu, kura uz audekla pārtop apstādināta mirkļa pilnībā, individualitātē, harmonijas materializācijā. Studijās atrastie motīvi, pirmās emocijas fiksējums krāsu valodā vēlāk darbnīcā pārtop noteiktā filozofiskā redzējumā – cik mūsu zeme skaista un sargājama.
Mākslas zinātne vēl nav līdz šim skaidrojusi, pētījusi, kā veidojās latviešu glezniecības kopaina pateicoties tam, ka daudzu procesu ietekmētājs, sargātājs, līdzsvarotājs bija Jāzeps Pīgoznis. Jā, kopā ar Džemmu Skulmi, Edgaru Iltneru, Romi Bēmu. citiem kolēģiem. Būtu arī jāakcentē, cik liela nozīme divdesmitā gadsimta otrās puses glezniecības, mākslas, kultūras likteņceļos ir viņa skaistuma izpratnei vispārcilvēciskajā nozīmē, godaprātam un specifiski glezniecisko vērtību uztverei.
Džemma Skulme par Pīgozni saka teikusi šādus vārdus: „Jāzeps ir zemes, dabas cilvēks un turpat arī bezgalīgs cilvēkbērna mīļotājs. Pīgoznis agrīni mūs pieradināja redzējumam, kā apaļīgi mijas pakalni un lejas, mākoņi un koku puduri, bet viņa cilvēkbērns savās formās arī it kā „dabiskojas”.” Savukārt laikabiedrs mākslinieks Romis Bēms teicis tā: „Jāzepa Pīgožņa daiļradi var saukt par profesionālas mākslas valodā interpretētu labestību. Liekas, ka tieši šī cilvēcīgā un mākslinieka personībai būtiskā īpašība noteic viņa darbības daudzveidību un ļauj tam atraisīti darboties dažādos tēlotājas mākslas veidos Tomēr viņam raksturīgā sirsnība nekad nenoslīd līdz bieži pieprasītam un viegli sasniedzamam sentimentam. No tā mākslinieku pasargā dzīves gudrība, kas pārmantota no tautas gara mantām, paša pieredzē pārbaudīta un norūdīta”.
