Daugavpils, 4. novembris. Klāt Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadiena. Tautas tērpu centra “SENĀ KLĒTS” Latvijas novadu tautas tērpu izstāde tiks atklāta 07.11.2008. plkst.16.00, salonā „Māra”, Rīgas ielā 8 - Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā.
Tautas tērps ir viens no Latvijas simboliem, kas latviešiem cauri gadsimtiem palīdzējis saglabāt nacionālo identitāti un pašapziņu. No paaudzes paaudzē tiek pārmantotas tērpu aušanas, izšūšanas un rotu darināšanas tradīcijas, saglabājot latviskai pasaules izjūtai atbilstošu krāsu harmoniju, rakstu un ornamentu daudzveidību.
Mūsdienu Latvijas materiālās kultūras pētnieki par latviešu tradicionālo tautas tērpu sauc zemnieku apģērbu, kurš ir veidojies un attīstījies daudzu gadsimtu gaitā un pastāvējis līdz 19. gadsimta vidum, kad to pakāpeniski nomainīja pilsētas modes apģērbs. Tērpi ir ļoti daudzveidīgi ar savām atšķirīgām krāsu kombinācijām, rakstiem un rokdarbu tehnikām katrā Latvijas novadā.
Tradicionālā tautas tērpa maiņas tempi visos kultūrvēsturiskajos apgabalos nebija vienādi, tādēļ tradīciju un jauninājumu proporcijas dažādos novados bija atšķirīgas. Rezultātā daudzās vietās vienlaicīgi saglabājās gan senāki, gan jaunāki tērpu darināšanas un rotāšanas paņēmieni, kas cits citam uzslāņojās un reizēm pastāvēja paralēli.
Etnogrāfiskie tērpi iedalāmi 19 novados, kas ir ļoti savdabīgi un atšķirīgi. Novadi tiek apvienoti 5 tautas tērpu kompleksos: Vidzeme, Zemgale, Latgale, Augšzeme, Kurzeme.
Izstādē redzamiem etnogrāfiskiem tērpiem no Austrumlatvijas daļas – Latgales, Austrumvidzemes un Krustpils novadiem ir raksturīgas ar krāšņiem ornamentiem sarežģītās rokdarbu tehnikās izšūtas villaines.
Zemgales novadā uzmirdz krāšņie, ornamentiem bagātie brunči, kuru rakstu vākums sniedzas simtos un greznie, baltajos darbos šūdinātie krekli sarežģītā divvirzienu izvilkumu tehnikā.
Vidzemnieču lepnums ir daudzi neatkārtojamie svītru salikumi brunčos un ar noslēpumainiem ornamentiem slavenā Lielvārdes josta.
Krāšņā Kurzeme uzmirdz ar dižsaktām un grezni izšūtajiem krekliem. Tas ir novads pie jūras, tāpēc liek vairākas villaines, sien daudzus zīda lakatus, velk rakstainas zeķes.
Izstādītie tautas tērpi ir daļa no tautas tērpu centra “SENĀ KLĒTS” kolekcijas. Latviešu tautas tērpu centrs “SENĀ KLĒTS” – privāts tautas tērpu izpētes un darināšanas centrs, tika nodibināts pirms 17 gadiem līdz ar Latvijas kā neatkarīgas valsts atdzimšanu, lai veicinātu tautas etnogrāfiskā mantojuma saglabāšanu, attīstīšanu un popularizēšanu. Tā dibinātāja un vadītāja Maruta Grasmane veiksmīgi vada centru līdz pat šim laikam un ir pierādījusi sevi kā pašaizliedzīgu latviešu tautas tērpu popularizētāju gan tepat Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām.
Izstāde būs apskatāma līdz 2008.gada 17.decembrim,
katru dienu plkst.10.00-18.00, izņemot pirmdienas un svētdienas.
Ieejas maksa:
• skolēniem – 0.25 Ls, ar gidu 0.45 Ls,
• pieaugušiem – 0.80 Ls, ar gidu – 1 Ls
Ekskursijas latviešu un krievu valodā.
Informācija pa tālr. 654-24073
TAUTAS TĒRPU SARAKSTS.
• Rietumvidzemes (Rīgas) novada sievas tautas tērps
• Lielvārdes novada jaunavas tautas tērps
• Liepupes novada sievas tautas tērps
• Alsungas novada sievas tautas tērps
• Alsungas novada vīrieša tautas tērps (brūnais)
• Nīcas novada jaunavas tautas tērps
• Nīcas novada vīrieša tautas tērps
• Krustpils novada jaunavas tautas tērps
• Latgales novada vīrieša tautas tērps
• Dienvidlatgales novada sievas tautas tērps
