Rīga, 4. novembris. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien nolēma atbalstīt izvēlēto Brīvības ielas dubliera maršrutu.

Komiteja akceptēja vienu no trim piedāvātajiem skiču projekta variantiem Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posmam - Brīvības ielas dublierim. Lēmums par ģenerālvariantu Brīvības ielas dublierim nepieciešams, lai turpinātu skiču projekta izstrādi.

Vides pārraudzības valsts birojs veica ietekmes uz vidi novērtējumu trim Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma novietojuma variantiem, lai izvēlētos no vides viedokļa piemērotāko trases novietojumu, rekomendējot turpināt trešā piedāvātā alternatīvā varianta būvniecības projekta turpmāko izstrādi.

Trešais trases variants, ko atbalsta komiteja, par 97% iekļaujas noteiktajā sarkano līniju koridorā (būtiski labāks rādītājs nekā abiem pārējiem variantiem), šo variantu iespējams izbūvēt kārtās un tas rada vismazāko nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms jeb Brīvības ielas dublieris ir automaģistrāle no autoceļa A2 Rīgas pilsētā līdz Vairoga ielai.

Brīvības ielas dublieris ir pirmais no četriem Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta posmiem, kuram pašlaik ir izstrādāti trīs alternatīvie trases novietojuma varianti. Ietekme uz vidi ir vērtēta pēc vairākiem faktoriem - trokšņu līmeņa, vibrāciju ietekmes, gaisa piesārņojuma. Tika ņemts vērā arī tas, vai kāds no trases variantiem šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

Lai nodrošinātu dzīvojamai apbūvei normatīvajos aktos noteikto trokšņu līmeni, visiem trases variantiem būs jāveic prettrokšņu pasākumi. Būvdarbu laikā paredzama paaugstināta vibrāciju ietekme tiešā automaģistrāles tuvumā visos gadījumos. Ekoloģisko situāciju Ķīšezerā neietekmē neviens no iespējamiem trases variantiem.

Zemes vai būvju atsavināšana ir iespējama tikai pēc sabiedriskās apspriešanas noslēgšanās un pašvaldības lēmuma pieņemšanas par trases gala variantu un tā skiču projekta izstrādes.

Plānots, ka jaunais ceļš būs vismaz četrjoslu divvirziena brauktuve ar sadalošo joslu, kas nodrošinās iespēju pilsētā pārvietoties ar ātrumu no 70 līdz 90 kilometriem stundā, atslogojot Brīvības ielu no autotransporta.

Otro izstrādāto maršruta variantu Vides pārraudzības valsts birojs noraidīja kā visnelabvēlīgāko videi, jo tas šķērsotu Pakalniešu parka teritoriju, kur mīt aizsargājamas kukaiņu sugas. Šajā gadījumā būtu arī jāatsavina visvairāk zemju. Savukārt pirmais variants atstāts rezervē, ja gadījumā kāda iemesla dēļ nāktos atteikties no trešā varianta.

Galīgais lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem domes sēdē.