airBaltic līdz šim brīdim no Lietuvas tiesu institūcijām nav saņēmusi nevienu oficiālu dokumentu, kas apstiprinātu ziņas par aviokompānijas mantas arestu.

Tiesas lēmums attiecībā uz airBaltic un starptautisko lidostu Rīga Latvijā nav izpildāms. Ja arī tiesa pieņemtu šādu lēmumu, tai sākumā būtu jāuzklausa aviokompānija airBaltic un starptautiskā lidosta Rīga. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesu spriedumu (Judgment of the Court of 21 May 1980. - Bernard Denilauler v SNC Couchet Frères) – ja airBaltic un lidosta Rīga lietā nav tikuši uzklausīti, tad tiesas spriedumu nevar piemērot citā ES dalībvalstī, t.i., Lietuvā pieņemtu spriedumu nevar piemērot Latvijā.

Parastā juridiskā prakse ir tāda, ka nodrošinājumu (jeb mantas arestu) piemēro gadījumos, kad ir pietiekams pamats uzskatīt, ka atbildētājs izvairīsies no sprieduma izpildes vai veiks citas ļaunprātīgas darbības, kuru rezultātā nebūs ko piedzīt. 52 % airBaltic  akciju un 100% lidostas Rīga akciju pieder valstij un valsts kā akcionārs ar visu savu mantu ir atbildīgs par uzņēmuma saistībām. Līdz ar to Viļņas tiesneša lēmums nozīmē, ka, tiesnešaprāt, valsts nebūs spējīga maksāt, ja tiesa lemtu par līdzekļu piedziņu.

airBaltic vēlas paust gandarījumu, ka Eiropas Savienībā tiesiskums ir prioritārs un nekaunīga patvaļa pret uzņēmumiem netiek pieļauta.

FlyLAL kā “biznesa gājienu” izvēlējās ķeršanos pie airBaltic un starptautiskās lidostas Rīga reputācijas. Patiesībā viņi ir nomelnojuši savu un visas Lietuvas valsts reputāciju, kas var nopietni apdraudēt investīciju vidi kaimiņvalstī. Ja pēc kaut kādas mazas  kompānijas iniciatīvas var arestēt starptautisko lidostu, kas atrodas citā valstī, tas ir nopietns pamats uztraukumam. Mēs esam nobažījušies, ka tas atstās negatīvu iespaidu uz biznesa attīstību Lietuvā kopumā. Jau tagad Lietuvas aviācijas tirgus attīstība ievērojami atpaliek no Latvijas, par ko liecina šādi fakti:
-    no Rīgas lidostas gaidāmajā ziemas sezonā būs iespējams doties uz vairāk nekā 60 galamērķiem, no Viļņas – tikai uz nedaudz vairāk nekā 20.
-    Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot 3,7 miljonus pasažieru, Viļņas – mazāk nekā 2 miljonus.


Tas liecina, ka aviotirgus situācija Lietuvā pasliktinās un kaimiņvalsts iedzīvotājiem labākā izvēle būs lidot caur starptautisko lidostu Rīga.

airBaltic turpina darboties ierastajā kārtībā – ziemas sezonā tiks atvērti četri jauni maršruti (Tampere, Hannovere, Amsterdama, Dubaija), kopumā airBaltic no Rīgas apkalpos 48 maršrutus. Tas ir plašākais maršrutu piedāvājums Baltijas valstīs un neapšaubāmi piesaistīts ievērojamu skaitu pasažieru no Lietuvas.
airBaltic arī apliecina gatavību turpināt darbību Lietuvas tirgū. no Viļņas airBaltic šogad ziemas sezonā piedāvās lidojumus uz Berlīni, Briseli, Kopenhāgenu, Hamburgu, Helsinkiem, Londonu, Milānu, Minheni, Oslo, Parīzi (no 9. marta), Rīgu, Romu (no 10. marta), Stokholmu un Tallinu. Kopš septembra sākuma aviokompānija ir palielinājusi lidojumu skaitu starp Viļņu un Rīgu līdz pat pieciem reisiem dienā.