Sestdien, 2008. gada 20. septembrī plkst. 16.00 JVLMA Lielajā zālē
Solists Atvars Lakstīgala /mežrags/.
Diriģents Lucs Kēlers /Lutz Köhler, Vācija/.
Programmā
Fēlikss Mendelszons-Bartoldi. Koncertuvertīra Die Hebriden /Fingala ala/ op.26
Rihards Štrauss. Pirmais koncerts mežragam ar orķestri Es dur
Hektors Berliozs Fantastiskā simfonija.
Biļešu pārdošana stundu pirms koncerta. Biļešu cena Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem, uzrādot apliecības – Ls 0,50.
Sestdien, 20. septembrī plkst. 16.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris atklās savu koncertsezonu ar programmu Fantastico! Koncertā skanēs trīs dažādi 19. gadsimta romantisma simfoniskās mūzikas paraugi. Trauksmainā un liriski smeldzīgā Fēliksa Mendelszona-Bartoldi koncertuverīra Die Hebrieden jeb Fingala ala spilgti kontrastēs ar Riharda Štrausa skanējumā krāšņo Koncertu mežragam ar orķestri. Koncerta otrajā daļā – Hektora Berlioza Fantastiskā simfonija – hrestomātisks simfoniskās mūzikas paraugs – romantisks mīlas stāsts, kurā netrūkst mīlestības, nodevības un arī pusnakts rēgu.
Sezonas atklāšanas koncertā kopā ar orķestri muzicēs solists Atvars Lakstīgala /mežrags/, bet pie diriģenta pults – Lucs Kēlers /Lutz Köhler/ – izcils vācu diriģents, Berlīnes Mākslu Universitātes profesors.
Dažādu fantāziju tēli un skaniski krāšņs to muzikālais ietērps – tā ir 19. gadsimta romantisma stila komponistu neatņemama daiļrades sastāvdaļa. Fantāzijas mēdz būt dažādas, tomēr parasti to tematika sakņojas dabas un cilvēka iekšējās pasaules noslēpumu atklāsmē. Šī koncerta programma sniedz tikai nelielu ieskatu šajos noslēpumos un to spilgtākajos rezultātos. Klasicistiski dzīvespriecīgā vācu romantiķa Fēliksa Mendelszona-Bartoldi (1809–1847) uvertīra Hebrīdas (Fingala ala, 1832) ir nepārprotama atbalss komponista jaunības dienu ceļojumam uz Angliju un Skotiju. Uvertīras dzirkstošā faktūra un melodiskā izsmalcinātība skaisti kontrastē ar cita vācu komponista, Riharda Štrausa (1864–1949) Pirmo koncertu mežragam ar orķestri (1883). Orķestrāli grezns un skanējumā mainīgs ietvars, kas apņem brīžiem vijīgo mežraga solo partiju – tā ir viena no raksturīgākajām R. Štrausa individuālā rokraksta iezīmēm. Lai gan šajā mežraga koncertā grūti rast apstiprinājumu kādai tiešai programmatiskai iecerei, visa darba muzikālais koptēls nenoliedzami rada asociācijas ar komponista pazīstamajām simfoniskajām poēmām, kurās būtiska vieta ierādīta arī tēliem no fantāzijas pasaules. Visbeidzot, pazīstamā 19. gadsimta franču romantiķa Hektora Berlioza (1803–1869) Fantastiskā simfonija (Epizode no kāda mākslinieka dzīves, 1830) ir viens no mākslinieciski izvērstākajiem vēstījumiem par dažādu fantāziju tēmu – stāsts par mīlestību, kas tiek pievilta un pārvēršas groteskās šausmu vīzijās. Kopumā Fantastiskās simfonijas muzikālais sižets, par ko gana izteiksmīgi liecina cikla daļu vārdiskie raksturojumi – nemierpilnais sapņojums par mīļoto pirmajā daļā, skaistais balles valsis otrajā daļā, nemierpilnu šaubu urdoņa lauku atmosfērā trešajā daļā, dvēseles pārdzīvojumu iespaidā radusies iztēles aina par gājienu uz ešafotu ceturtajā daļā un ainas pārvēršanās naksnīgās sabata dzīrēs piektajā daļā – ir ļoti izteiksmīga ilustrācija par pasauli, kādu to savās mākslinieciskajās fantāzijās dažubrīd redzēja un dzirdēja komponisti romantiķi. Un, lai gan šai pasaulei ar mūsu tā saucamo reālo dzīvi dažubrīd ir visai maz sakara, pats redzējums mūsdienās joprojām pievērš uzmanību ar savu māksliniecisko risinājumu daudzveidību un fantastisko skaistumu.
Vācu diriģentu Lucu Kēleru /Lutz Köhler/ Mūzikas akadēmijai gods uzņemt pirmo reizi.
Lucs Kēlers studēja fagota un klavieru spēli, kompozīciju un diriģēšanu Hanoveres Mūzikas un teātra augstskolā, tur aizsākās arī viņa interese par kamermūziku. Kā fagotists veicis daudzus ierakstus un pasniedzis meistarklases visā pasaulē. Viņa skolnieki ir ieguvuši galvenās balvas konkursos Tokijā, Minhenē, Belgradā, Kalmārā u.c.
Kā diriģents Lucs Kēlers ir sadarbojies ar ļoti daudziem Vācijas orķestriem, ieskaitot Vācijas Simfonisko orķestri Berlīnē, Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Zārbrukes un Hamburgas simfonisko orķestri. Diriģējis festivālos Lucernā, Berlīnē, Drēzdenē, Belgradā, Seviljā, Maiami, Aldeburgā (GB), Reingau (DE), un citur.
Profesors Kēlers ir bijis viesdiriģents ASV, Itālijā, Šveicē, Francijā, Skandināvijā, Holandē, Polijā, Lielbritānijā, Dienvidslāvijā, Spānijā, Jaunzēlandē, daudzviet Āzijā un, protams, Vācijas muzikālās dzīves centros – Berlīnē, Hamburgā, Frankfurtē, Leipcigā, Drēzdenē, Štutgartē, Koloņjā u.c. un regulāri atgriežas šajās vietās atkal.
Kēlers ir ierakstījis starptautiskajā presē augsti novērtētu desmit CD ciklu kopā ar Frankfurtes Radio simfoniskā orķestra pūšaminstrumentu ansambli un nozīmīgākos Mocarta darbus kopā ar Zārbrukas Radio simfonisko orķestri. Veicis ierakstus arī kopā ar Vācijas Simfonisko orķestri Berlīnē.
Lucs Kēlers ir Eiropas Savienības Jauniešu orķestra direktors, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas galvenais viesdiriģents un goda biedrs, Karaliskās Skotijas Mūzikas un teātra akadēmijas Glāzgovā goda diriģents, Minhenes starptautiskā mūzikas konkursa valdes priekšsēdētājs un Vācijas Mūzikas padomes goda loceklis. Jau 25 gadus Kēlers ir bijis Hannoveres Mūzikas un teātra universitātes profesors, tajā skaitā pirmais viceprezidents daudzus gadus, un 1999. gadā viņu ievēlēja par diriģēšanas profesoru un simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju prestižajā Berlīnes Mākslu universitātē. Kā vienu no neskaitāmajiem panākumiem darbā ar šo orķestri var pieminēt B. Britena Kara rekviēma atskaņojumu Berlīnes Filharmonijā 2002. gada sezonā ar Tomasu Kuastofu kā solistu.
2004. gada pavasarī diriģents uzstājās Dienvidaustrumāzijā un Brazīlijā.
Viņš regulāri koncertē Spānijā un vada koncertciklu Karajana koncertzālē Berlīnē. 2007. gada septembrī Kēlers diriģēja Hendeļa Mesiju koncertos Glāzgovā, Edinburgā, Berlīnē un Potsdamā. Tā paša gada nogalē viņš koncertēja plaši atzītos un slavētos koncertos Korejā, kur tika atskaņota Bēthovena daiļrade. Pēc pirmā koncerta Tallinā diriģents tika uzreiz ielūgts diriģēt arī Gustava Mālera 5. Simfoniju nākošajā sezonā. Pēc koncerta Rīgā, 2008. gada oktobrī viņš uzstāsies Meksikā. L. Kēlera diriģētajā repertuārā ietilps mūzika no baroka līdz mūsdienām.
No preses materiāliem:
“THE MIAMI HERALD”:
„Koncerts bija viens no neaizmirstamākajiem Filharmonijas vakariem. Kēlers ir iztēles bagāts, jūtīgs, izzinošs mūziķis. Mūzikai, ko viņš diriģē, it īpaši Brāmsa pirmajai simfonijai, kas krāšņi noslēdza programmu, piemīt apbrīnojama plastika frāzējumā un ievērojama uzmanība pret visniecīgākajām izmaiņām tonālajā vai dinamikas gradācijā. Tas ir Mūziķis.”
“Das ORCHESTER”
„... Un viņi bija izvēlējušies izcilu diriģentu – Lucu Kēleru – Berlīnes muzikālā mantojuma dārgums; absolūta autoritāte mūzikā. Kad viņš diriģē Vāgnera operas Tristans un Izolde prelūdiju un Izoldes Liebestod, viņš atgādina mums Vilhelmu Furtvengleru.”
