Peldoties piesārņotā un sliktas kvalitātes ūdenī pastāv risks iegūt veselības problēmas, kas lielākoties izpaužas kā kuņģa - zarnu trakta darbības traucējumi. Vislielākais risks saslimt pēc peldēšanās piesārņotā ūdenī ir bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.
SVA vides veselības speciālisti atgādina par uzvedību, ko iedzīvotājiem jāievēro, lai peldvietās nerastos mikrobioloģiskais piesārņojums:
- nepeldināt dzīvniekus vietās, kur peldas cilvēki;
- nemazgāties ūdenstilpnē pašiem, kā arī nemazgāt tajā veļu;
- neatstāt peldvietās sadzīves atkritumus;
- neiepludināt kanalizāciju ūdenstilpnē;
- izmantot tualetes, nevis ūdeni dabisko vajadzību nokārtošanai!
SVA speciālisti atgādina, dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitāti, jāizvairās no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas, jo tas var izraisīt saslimšanu ar dažādām infekcijas slimībām.
Šī ir ceturtā peldsezona, kopš SVA speciālisti veic peldūdens pārbaudes ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās, peldūdens kvalitāti pārbaudot 276 peldvietās. Peldsezona ilgst no 15.maija līdz 15.septembrim. Peldūdens paraugi tiek ņemti reizi divās nedēļās. Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un dod slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties aizliegts.
