Apstiprināta: Latvijas lauku tūrisma konferencē. Rīga, 2008. gada 21. maijā.
Rīga, 27. maijs. Kopš 2006. gada, kad Latvijas lauku tūrisma konferencē pieņēmām rezolūciju, uzskaitot un lūdzot atcelt ierobežojošos faktorus un normas lauku tūrisma veiksmīgai attīstībai, situācija atsevišķās jomās ir uzlabojusies, sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām ir rasta, tomēr Eiropas struktūrfondu pieejamība 2007-2013. gadam un šī brīža ekonomiskā situācija valstī ir likusi mums pārskatīt arī savu darbību, analizējot joprojām pastāvošos ierobežojumus nozares attīstībai, un izvirzīt jaunus priekšlikumus atbildīgajām institūcijām, lai atvieglotu un stimulētu lauku tūrisma tālāku attīstību valstī, palīdzot pārvarēt ekonomisko lejupslīdi, kas īpaši jūtama lauku reģionos. Šīs rezolūcijas priekšlikumi ir sekojoši:
1) Sabiedriski lietojamo ēku statuss un saistošie būvnormatīvi tiek piemēroti arī brīvdienu un lauku mājām (t.sk. ēku rekonstrukciju projektiem), kas paredzētas pat nelielam viesu skaitam. Šāds statuss ievērojami sadārdzina celtniecības izmaksas un ēku nodošanas ekspluatācijā procedūru. Jāatzīmē arī Valsts būvinspekcijas atbildīgo amatpersonu un inspektoru neelastīgā attieksme pret mazajiem un vidējiem lauku uzņēmējiem, kā rezultātā objekta nodošana bieži tiek kavēta par vairākiem mēnešiem, būtiski bremzējot uzņēmuma darbību. Šo problēmu lūdzām Ekonomikas ministrijai risināt jau 2006. gada sākumā. Piedalījāmies vairākās EM iniciētās darba grupas sanāksmēs, tomēr nekāds risinājums līdz šim nav panākts – ir tikai solījumi pieņemt jaunus būvnormatīvus 2008. gada beigās. Atgādinām, ka ar šī gada jūniju uzņēmējiem būs iespēja iesniegt projektus lauku tūrisma mītņu rekonstrukcijai un jaunai būvniecībai, taču šī nesakārtotā joma likumdošanā būs liels šķērslis mazajiem lauku tūrisma uzņēmumiem iesniegt attīstības projektus, jo finansiālais risks, uzņemoties segt biznesa apjomam neadekvāti lielas celtniecības un ēku nodošanas ekspluatācijā izmaksas, kā arī laicīgi neuzsākot uzņēmuma darbību, ir pārāk liels.
2) Paaugstināts Nekustamā īpašuma nodoklis kopš 2008. gada sākuma nereti tiek piemērots arī lauku tūrisma saimniecībām kā saimnieciskās darbības veicējiem daudzviet Latvijā. Šī nodokļa atvieglojuma piemērošana lauku tūrisma uzņēmējiem ir katras konkrētās pašvaldības ziņā. Jau esam uzsvēruši, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbībā peļņas procents ir zems, tomēr šis uzņēmējdarbības veids ar tā īpašo „pievienoto vērtību” ir svarīgs lauku teritoriju sociāli ekonomiskās reģionālās attīstības faktors, jo praktiski visi viesu uzņemšanai nepieciešamie resursi un pakalpojumi ir pieejami uz vietas. Turklāt, iegūtie naudas līdzekļi tūlīt atgriežas konkrētā reģiona ekonomiskajā apritē. Atsaucoties uz Finanšu ministrijas skaidrojošo vēstuli (Nr. 5-1-04/1450 no 25.04.2008), lūdzam katru pašvaldību, kuras teritorijā ir lauku tūrisma uzņēmumi, piemērot tiem šī nodokļa atvieglojumu, tādejādi stimulējot uzņēmumu attīstību un darbību savā teritorijā, no kā ieguvēji ilgtermiņā būs gan pati pašvaldība, gan arī tajā dzīvojošie cilvēki.
3) Līdz ar pievienošanos Šengenas zonai, arī Latvijā ir stājušies spēkā Ministru kabinetā apstiprinātie "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību” 06.04.2007., nr.226.), kas nosaka ārvalstu tūristu deklarācijas aizpildīšanas kārtību katrā konkrētajā naktsmītnē. Šo noteikumu izpilde, protams, skar arī lauku tūrisma saimniecības. Asociācija kopš 2007. gada ir aktīvi piedalījusies noteikumu izstrādē, sadarbības meklējumos starp Iekšlietu un Ekonomikas ministriju, Valsts Policiju un lauku uzņēmējiem, kas, šķiet, tika panākts 2007. gada nogalē (skat. Ekonomikas ministrijas darba grupas protokolus), solot gan tālākus procedūras skaidrojumus, gan konkrētus risinājumus no atbildīgajām valsts institūcijām. Tomēr līdz ar vadības izmaiņām katrā šīs sfēras atbildīgajā ministrijā, kā arī Valsts Policijā, situācija ir pilnībā mainījusies – no valsts puses ieinteresētība izstrādāt lauku uzņēmēju situācijai adekvātas šo noteikumu izpildīšanas procedūras ir zudusi. Vienlaicīgi ar 2008. gada janvāri spēkā stājušies grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā - tie ļauj uzlikt sodu tiem naktsmītņu īpašniekiem, kas attiecīgos MK noteikumus neievēro. Rezultātā lauku reģionos ir uzsākti „iebiedēšanas soda reidi” no Valsts policijas pārstāvju puses, liekot uzņēmējiem pildīt pieņemtos MK noteikumus, interpretējot tos sev izdevīgā veidā, t.i., pieprasot lauku naktsmītņu saimniekiem 24 stundu laikā nogādāt katra ārzemju viesa deklarāciju rajona centrā (nereti līdz pat 100km attālumā no konkrētās lauku saimniecības), vai ievadot datus interneta sistēmā, kas šobrīd ir lietotājam nedraudzīga un lauku uzņēmējiem nesaprotama. Asociācijas darbinieki, tiekoties ar Iekšlietu ministrijas informatīvā centra vadītājiem, tika informēti par jaunas elektroniskas sistēmas izveidi, kā lietošanai katram lietotājam būs nepieciešams elektroniskais paraksts. Uzskatām, ka šī prasība nav atbilstoša šī brīža reālai valsts situācijai, kad pat visās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās elektroniskais paraksts vēl nav ieviests, to nevar prasīt no lauku uzņēmējiem, kam tā būs birokrātiska un salīdzinoši arī dārga procedūra. Atgādinām arī, ka ne visos lauku reģionos interneta pieslēgums ir pieejams. Lūdzam pārtraukt „soda reidus”, kamēr pati valsts nav gatava dot situācijas adekvātu risinājumu. Nepieciešams šo problēmu atrisināt abu – Iekšlietu un Ekonomikas - atbildīgo ministru līmenī, kas līdz šim acīmredzamas neieinteresētības dēļ nav notikusi. Tāpat atgādinām, ka 2007. gada nogalē panāktā vienošanās bija – ja lauku uzņēmējam nav Interneta pieejas, tad Valsts Policijas pārstāvis dodas pie katra uzņēmēja. Šengenas zonas noteikumos, ko izstrādājušas atbildīgās Eiropas institūcijas, nav iekļauta prasība par 24 stundu deklarācijas nodošanas termiņu. Minētā norma ir iestrādāta tikai nacionālās likumdošanas normatīvos, šķiet, nedomājot par reālo situāciju valstī un šo normu izpildes mehānismu, kā arī pienācīgi neaizstāvot savas valsts iedzīvotāju intereses. Lūdzam šīs normas nepieciešamību pārskatīt.
4) Šī brīža valsts uzņēmējiem nelabvēlīgajā ekonomiskajā situācijā, kur valsts iedzīvotāji ierobežo savus tēriņus, pirmām kārtām atsakoties no izklaides un atpūtas izdevumiem, ierosinām valsts un pašvaldību institūcijām, ministrijām, savus apmācību, apspriežu u.c. adekvātus pasākumus rīkot lauku teritorijās, tādejādi atbalstot lauku tūrisma uzņēmējus. Tā rezultātā, zināma naudas plūsma tiktu novirzīta no Rīgas uz reģioniem, jo ekonomiskā situācija, valsts galvaspilsētā ir krietni labāka un cenas par šādiem pakalpojumiem (semināru telpu īre, naktsmītnes, ēdināšana, apkalpošana u.c.) daudz augstākas. Tas veicinātu arī Latvijas Republikas Valdības patreizējo nostādņu par finanšu resursu taupību un „racionālu izmantošanu” valsts pārvaldes „aparātā” īstenošanu reālajā dzīvē. Turklāt, tas būtu arī viens no reģionu attīstības veicināšanas instrumentiem, bet valsts amatpersonas un ierēdņi labāk (un uz vietām) varētu izvērtēt pašreizējo ekonomiski – sociālo situāciju Latvijas lauku reģionos.
5) Latvijā, tāpat kā to darījušas citas Eiropas valstis ekonomiskās krīzes situācijās (spilgts piemērs ir Somijas kampaņa 90-to gadu sākumā), nepieciešams iedzīvotājus aicināt vairāk ceļot savā zemē, nevis vest naudu ārpus valsts, tērējot to ārzemju ceļojumos. Tas panākams ar plānotu valsts reklāmas kampaņu, rādot, stāstot, atgādinot iedzīvotājiem par lieliskajām un daudzveidīgajām brīvdienu iespējām Latvijā. Asociācija „Lauku ceļotājs” regulāri izstrādā un publicē (iespieddarbi, Internets) jaunus aktīvā tūrisma produktus, iepazīstina arī Latvijas iedzīvotājus ar daudzveidīgajām „Lauku labumu” saimniecībām, veido kājnieku, velotūrisma, ūdenstūrisma, autotūrisma u.c. maršrutus un ceļvežus praktiskai Latvijas apceļošanai, apkopo un popularizē informāciju par dažādām naktsmītnēm laukos, aicinot cilvēkus pavadīt brīvdienas ārpus lielākajām pilsētām. Tomēr ar asociācijas spēkiem vien nepietiek, jo redzam, ka cilvēki par brīvdienu iespējām Latvijā zina pārāk maz. Lielveikalu un zemo cenu aviolīniju reklāmas ietekmē brīvdienu plānus. Mūsu spēkos nav konkurēt ar šīm reklāmām un vieniem veikt plašu reklāmas kampaņu. Tāpēc aicinām uz sadarbību par minēto jomu atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, ieplānojot nepieciešamos finansu līdzekļus reklāmas kampaņai „Apceļo dzimto zemi” 2009. gadā. Esam gatavi iesaistīties reklāmas kampaņas izstrādē jau šī gada rudenī kā arī piedalīties tās realizācijā. Tā kā esam profesionāla tūrisma asociācija ar vairāk nekā 15 gadu ilgu praktisku pieredzi lauku tūrisma jomā un tūrisma industrijā, zinām tos iemeslus, kas varētu likt Latvijas iedzīvotājam mainīt savus „tradicionālos” plānus doties uz tuvām un tālām ārzemēm vai nedēļas nogali pavadīt lielveikala telpās, kā piemērotāku alternatīvu izvēloties pavadīt kvalitatīvas brīvdienas Latvijas laukos.
6) Līdz ar šī gada aprīli tika izmainīti Latvenergo tarifi, t.sk. nakts tarifs, kas bija ļoti svarīgs lauku tūrisma uzņēmējiem. Kopš tarifu paaugstinājuma - nakts tarifs paaugstināts 2.11 reizes (pretēji publiski skandētajam 37% paaugstinājumam). Lūdzam skaidrot nakts tarifa likvidēšanas pēc būtības iemeslus un to pamatotību, ņemot vērā, ka ar šo lēmumu ir īpaši negatīvi skarta mazā uzņēmējdarbība, kas, lai paaugstinātu savu konkurētspēju, pielāgoja elektroenerģijas izmantošanas laiku ekonomiskajam tarifam. Lūdzam arī paskaidrot, kāda argumentācija ir pamatā Latvenergo un Sabiedrisko Pakalpojumu Regulatora lēmumam, ka energoresursu diennakts patēriņa izlīdzināšana ir zaudējusi savu nozīmi tautsaimniecībā.
Asnāte Ziemele
Asociācija „Lauku ceļotājs” prezidente (asnate@celotajs.lv)
