Konferences ievaddaļā tiks sveikti trīs 2007. gada labākie lauku tūrisma saimnieki: Andris un Valda Vjaksas (z/s Garīkas, Kuldīgas raj.), Ilma Ruduša (z/s Zariņi, Liepājas raj.), Uldis Dvinskis (Brūveri, Rīgas raj.).

Konferences noslēgumā tiks prezentēts jaunais katalogs „Atpūta laukos 2008”.

Šī gada konferences svarīgākās tēmas: kas nepieciešams, lai tūristu laukos būtu vairāk un lauku tūrisms – daudzpusīgāks un ienesīgāks?
Ir laiks apzināties arvien augošo konkurenci starp naktsmītnēm, kamēr izklaides un ceļojuma iespējas ārpus Rīgas, acīmredzot, ir par maz  un nepietiekami atraktīvas. Vai mēģināsim kopīgiem spēkiem veidot labus, kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus laukos? Tā, lai arī ārpus gaumīgajām un ērtajām viesu mājām būtu, kur pavadīt laiku, ko redzēt, darīt un pirkt. Tā, lai pilsētniekiem būtu iespēja brīvdienās doties ne tikai uz lielveikaliem vai tām nedaudzajām, populārajām vietām ārpus Rīgas, kuras zina ikviens un tādēļ – lai vai cik tās būtu jaukas, no pūļa neizbēgt. Tā, lai vietējiem iedzīvotājiem iebraucēji būtu nevis traucēklis, bet gan iespēja veidot piedāvājumu, pārdot un pelnīt. Vai nenokavēsim „paņemt” tik ļoti gaidīto „Eiropas naudu”, un vai spēsim ar tās palīdzību radīt infrastruktūru, uz kā balstoties, laukos vietējie uzņēmēji varētu veidot savu piedāvājumu?

Lauku tūrisma saimnieki atzīst, ka ir pieaugusi konkurence, līdz ar to daudzi izjūt pieprasījuma samazināšanos. Šobrīd viens no izplatītākajiem piedāvājuma veidiem ir svinību un citu pasākumu apkalpošana, taču klienti pieprasa lielāku izvēli un pakalpojumu dažādību ģimeņu tūrisma un aktīvās atpūtas veidu piedāvājumam.

Salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas saimnieku pieredzi, Lietuvieši visaktīvāk plāno savas saimniecības tālākas attīstības projektus. Savukārt, negatīvas tendences pieprasījumā, saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, visvairāk izjūt Igaunijas lauku tūrisma saimnieki. Šāda tendence vērojama arī Latvijā, kamēr Lietuvā saimnieki par klientu trūkumu nesūdzas.

Kādi iemesli ir ārvalstu tūristu skaita samazinājumam Latvijā? Vai tikai tas, ka Baltija „iziet no modes”? Vai arī pievilcīgu, cenām atbilstošu pakalpojumu trūkums un joprojām vāja infrastruktūra, kas attur „vidējo tūristu” - tos ceļotājus, kam ceļojuma ērtības ir nozīmīgākas nekā jaunu iespaidu un piedzīvojumu kāre?  Ko sagaida šodienas pašmāju un ārvalstu tūrists laukos - to redzēsim vairāk kā 4000 respondentu aptaujas atbilžu kopsavilkumā, ko 2006/2007. gadā veikusi Eiropas lauku tūrisma federācija. Kā mēs nodrošinām pieprasīto – to analizēsim saņemtajās klientu atsauksmēs.

Viens no veidiem, kā uzveikt konkurenci, ir tūrisma saimniecības specializācija. Tai ir jaunas iespējas līdz ar Zemkopības ministrijas kompetencē esošo ELFLA līdzekļu pieejamību, kas paredzēti tūrisma pakalpojumu dažādošanai (aktīvā atpūta – pastaigu takas, veloceliņi, peldvietas, distanču slēpošanas trases, utt.), virtuvju un ēdamtelpu remontam un aprīkojumam, utt. Izvērtējot, kāds tūrisma piedāvājums pietrūkst laukos, arī Asociācija „Lauku ceļotājs” plāno vairākus jaunu projektus saistībā ar kulināro mantojumu, tūrismu nacionālajos parkos, militāro mantojumu. Tāpat iespiedmateriālos un www.celotajs.lv turpināsim popularizēt „Lauku labumu” saimniecības, „Zaļās Brīvdienas”, velomaršrutus, izdosim arī jaunus ceļvežus - laivošanai pa Latvijas upēm, kājnieku maršrutus, dabas takas, utt. 

Lai pievērstu valdības uzmanību faktoriem, kas apgrūtina lauku tūrisma uzņēmēju darbību, un lai aicinātu atbildīgo resoru ierēdņus risināt situāciju, arī šogad Lauku tūrisma konferencē pieņemsim rezolūciju. Tās galvenie punkti:
-    būvnormatīvu piemērošana lauku tūrisma mītnēm
-    nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana lauku tūrisma uzņēmumiem
-    ārvalstu tūristu deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība
-    aicinājums valsts iestādēm rīkot savus apmācību, apspriežu u.c. darba pasākumus lauku tūrisma mītnēs, iepazīstot klātienē situāciju laukos
-    aicināt iedzīvotājus vairāk ceļot savā zemē – valsts iekšienē, veicinot pieprasījumu pēc lauku tūrisma pakalpojumiem, kam sekos arī piedāvājuma pilnveidošanās.

Konferences otrajā daļā pievērsīsimies praktiskiem jautājumiem – ar veiksmīgiem specializācijas piemēriem iepazīstinās:
-    Zirgu Sētas „Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece, kas, veiksmīgi sadarbojoties, ir guvusi panākumus ne tikai savai saimniecībai, bet devusi ieguldījumu arī Latgales reģiona tūrisma attīstībā,
-    Anita Deigele, „Žagarkalna” pārstāve, kas stāstīs par sadarbības piemēriem ziemas un vasaras aktīvā tūrisma piedāvājumā
-    Jānis Pastars, z/s „Bērziņi” un kempinga „Labirinti” saimnieks, kas stāstīs, kā izveidot klientu iecienītu un pieprasītu piedzīvojumu un izziņas tūrisma piedāvājumu bērniem.

Saimnieki atbildēs uz jautājumiem par tūrisma saimniecību specializācijas iemesliem, koncepciju un ieguvumiem.