12.maijā Rīgā norisinājās Baltijas Jūras reģiona darba devēju organizāciju sanāksme „Darba devēju organizāciju loma Baltijas jūras reģiona ekonomiskajā attīstībā un globālajā konkurētspējā”. Baltijas Jūras valstu darba devēju organizācijas vienojās par priekšlikumiem un izstrādāja kopīgu rezolūciju, kas tiks iesniegta attiecīgo valstu valdībām, Eiropas Komisijai, Baltijas Jūras valstu padomei un citām atbildīgajām  institūcijām.

Baltijas Jūras valstu (BJV) darba devēju organizācijas (DDO) rezolūcijā paustie ieteikumi ir balstīti uz nepieciešamību:

• nodrošināt ciešāku tirgus integrācija, atceļot tirdzniecības un investīciju barjeras un nodrošinot darba tirgus labāku darbību;
• attīstīt transporta infrastruktūras un veicināt enerģētikas sektoru integrāciju, dažādojot enerģijas piegādes un attīstot pārnacionālos enerģijas tīklus;
• vides jautājumu aktualizācija, ieskaitot lauksaimniecību un drošību uz jūras.  

ES dalībvalstis 2007.gada 14.decembrī aicināja Eiropas Komisiju (EK) līdz 2009.gada jūnijam izstrādāt ES stratēģiju Baltijas Jūras reģionam (BJR). BJV DDO aicina šo stratēģiju veidot ar jaunu inovatīvu pieeju, veicinot konsolidācijas un koordinācijas procesus reģiona ietvaros, kā arī panākot, ka tā nepārklājas ar citām jau pastāvošām iniciatīvām un politikām.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: “Uzņēmumu konkurētspēja, cilvēkresursu, zināšanu, enerģijas un infrastruktūras pieejamība un šo resursu konsolidācija ir  lielākie izaicinājumi katras valsts attīstībai. Vērtējot plašāk biznesa attīstības iespējas un globālos ekonomikas izaicinājumus, ir nepieciešams paplašināt sadarbības tīklus un nostiprināt Baltijas Jūras reģiona lomu ES, mobilizējot šim mērķim valstu valdības un arī starptautiskās organizācijas. Baltijas Jūras reģiona potenciāla apzināšanās, kā arī esošo institūciju padziļināta darbības analīze un turpmāk regulāra Baltijas Jūras valstu darba devēju organizāciju iesaiste, būs vērtējams kā pragmatisks, biznesa realitātei atbilstošs ieguldījums.”

Baltijas Jūra reģionam ir vislielākais ekonomiskās izaugsmes potenciāls, uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis un atgādināja, ka EK prezidents Žozē Manuels Borozzu to īpaši atzīmēja savas vizītes laikā Latvijā šī gada 15.februārī.

Ir ārkārtīgi svarīgi savstarpēji vienoties par prioritātēm un ciešāku sadarbību starp reģiona valstīm, tai skaitā ar Krieviju, lai turpinātu tālākus centienus ES un Krievijas kopējās ekonomiskās telpas izveidē. Kā norādīja Baltijas Jūras valstu padomes (BJVP) Uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Pīters Edgards, globālajā biznesa vidē ir jūtamas pārmaiņas, kas mazina reģionu ietekmi, tomēr virzītājspēks šīm pārmaiņām ir tieši reģionālā attīstības dimensija.

Baltijas Jūras reģionam ir nepieciešama tūlītēja integrētā biznesa ģeogrāfijas izveide, līdz ar to BJR stratēģijai ES jāatbilst biznesa vajadzībām, veicinot konkurētspēju un partnerību, norādīja BJVP Vecāko amatpersonu komitejas vadītājs Valdis Krastiņš. Valdis Dombrovskis skaidroja, ka ierosinājums paredzēt finansu atbalsta instrumentus BJR attīstībai tiks izskatīts saistībā ar ES budžeta vidējā termiņa plāniem.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa attiecībā uz ES stratēģiju Baltijas Jūras reģionam atzīmēja: „Šobrīd ir pavēries iespēju logs. Dalībvalstis un ES ir pilnas entuziasma nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Tāpēc nav jāgaida uzaicinājums no Eiropas Komisijas, bet ir jāizrāda iniciatīva un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem. BJR izaugsme nav iedomājama bez inovācijas, tai skaitā inovācijas izglītībā. Vienprātība, līdzatbildība un saskaņota rīcība ir vienīgais veids kā panākt BJR stratēģisko mērķu realizāciju.”

Papildus informācija

Sanāksmē piedalījās 7 organizācijas no 11 Baltijas Jūras reģiona valstīm (Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Islande un Krievija): Latvijas Darba devēju konfederācija, Zviedrijas Uzņēmumu konfederācija, Somijas Industriju konfederācija, Igaunijas Darba devēju konfederācija, Lietuvas Industriju konfederācija, Polijas Privāto darba devēju konfederācijas „Lewiatan”, Dānijas industriju konfederācija un Islandes Darba devēju konfederācija.

Tikšanos rīkoja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā un ar A/S Severstaļlat atbalstu.

LDDK iniciatīvas ietvars ir Baltijas Jūras valstu padomes (BJVP) darbība un Latvijas valsts prezidentūra BJVP no 2007.gada jūlijam līdz 2008.gada jūnijam, kā arī š.g. 3.-4. jūnijā Rīgā notiekošais Baltijas Jūras valstu samits. Latvijas valdība savas prezidentūras BJVP laikā par prioritāriem sadarbības mērķiem BJR ir noteikusi konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību ar trim galvenajām komponentēm: izglītība, enerģētika un civilā drošība. Kā viens no lieliem izaicinājumiem Latvijai ir veicināt Baltijas Jūras reģiona stratēģijas attīstību un veikt BJVP reformu.

Eiropas Parlaments 2006. 16.novembrī pieņēma rezolūciju par Baltijas jūras reģiona stratēģiju attiecībā uz Ziemeļu dimensiju (2006/2171 (INI)). Savukārt ES valstu un valdību vadītāji Eiropadomes sanāksmē 2007.gada 14.decembrī izteica aicinājumu Eiropas Komisijai līdz 2009.gada jūnijam izstrādāt ES stratēģiju Baltijas Jūras reģionam.

Baltijas Jūras reģions ir viens no konkurētspējīgākiem reģioniem ar lielu izaugsmes potenciālu. Pilnvērtīgi izmantojot reģiona rīcībā esošos resursus, tādu kā reģionu uzņēmēju pārstāvošās organizācijas un ekonomiskās sadarbības tīklus, ir iespējams kļūt par reģiona nākotnes izaugsmes virzītājspēku. Prioritātēm, izstrādājot BJR stratēģiju ekonomiskās izaugsmes un labklājības veicināšanai reģionā, ir jānāk no paša reģiona biznesa kopienas pārstāvjiem. Reģiona attīstību jāskata plašākā kontekstā ar Eiropas Savienības ekonomiskās attīstības stratēģiju.

Par LDDK

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 42 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 35% no Latvijas darbaspēka.

LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.

Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.