Kā norādīja Gremze, nestabilos laika apstākļos baseinu strūklakas "palaist" esot bīstami, jo pie negatīvas gaisa temperatūras sistēmām varot tikt nodarīti ievērojami bojājumi. "Padomju laikos" strūklakas Rīgā darbu parasti sākušas 15.maijā.

Pašlaik darbojas peldošās strūklakas pilsētas kanālā pie Bastejkalna un Latvijas Nacionālās operas.

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība iedzīvotājus šogad iepriecinās ar desmit strūklakām.

Līgums paredz, ka līdz 21.maijam jāsaved kārtībā Bastejkalna kaskādes strūklaka, Ziedoņdārza strūklaka un strūklaka Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Šīs strūklakas darbu varētu sākt maija beigās. Rīgas dome pagājušā gada budžeta grozījumos piešķīra 361 613 latus šo strūklaku remontam.

Tiklīdz laiks kļūs siltāks un diennakts temperatūra būs stabili "plusos", strādāt varēs sākt strūklakas Vērmanes dārzā, Kronvalda parkā pie Brīvostas pārvaldes, Viesturdārzā, Esplanādē un skvērā pie Latvijas Nacionālās operas.

Kā ziņots, Rīgas domes Vides komitejas deputāti pērn atbalstīja vēl vairāku strūklaku izveidošanas ieceres galvaspilsētā.

Viena no iecerēm ir veidot muzikālo strūklaku Daugavā iepretim AB dambim, un to izbūvēt Rīgas domei piedāvāja SIA "Imishow International Ltd".

Tāpat plānots veidot strūklaku skvērā pie Latvijas Universitātes ēkas Raiņa bulvārī 19, kuras kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni pusmiljona latu apmērā. Strūklaku paredzēts veidot gliemežvāka formā, uz kura atradīsies desmit tonnu smaga akmens lode.