Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra
sezonas noslēguma koncerts
Čaikovskis! Čaikovskis!! Čaikovskis!!!
piektdien, 2008. gada 18. aprīlī plkst. 19.00
Koncertzālē Lielā Ģilde
/Amatu ielā 6/
Solisti: Oksana Ševčenko /klavieres, P. Čaikovska Maskavas Valsts Konservatorija/
Arigo Štrāls /alts/
Diriģents Andris Vecumnieks.
Piedalās JVLMA studentu jauktais koris /kora vadītājs Ints Teterovskis/
Programmā:
Pēteris Čaikovskis Fantāzija orķestrim Frančeska da Rimini
Boriss Čaikovskis Koncerts klavierēm ar orķestri
Aleksandrs Čaikovskis Ceturtā simfonija altam, korim un orķestrim
Biļetes Biļešu paradīzes un Lielās Ģildes kasēs
Biļešu cena 2 – 6 Ls, skolēniem, studentiem un pensionāriem atlaides.
Čaikovskis mūsdienu postmodernajā pasaulē ir labi pazīstams uzvārds plašai klasiskās mūzikas interesentu auditorijai. Tomēr, kā izrādās, dažādos vēstures periodos krievu mūzikas kultūru reprezentē pat vairāki komponisti, kuru uzvārds ir Čaikovskis un šis fakts tā vien rosina vēlmi tuvāk iepazīt konkrētus mūzikas darbus un to autorus.
Lai arī izcilā krievu komponista - romantiķa Pētera Čaikovska (1840-1893) daiļrade Latvijas publikai ir zināmākā, koncertā atskaņotā Fantāzija orķestrim Frančeska da Rimini (1876) var kļūt par lielisku atkal atklājumu visiem mūzikas gardēžiem. Tajā pilnā mērā atklājas krievu 19. gadsimta mūzikas ģēnija emocionalitāte un nepārspējamais melodiķa talants, kas kādreiz ierosmi bija guvis Dantes Dievišķās komēdijas vārsmās par Frančeskas un Paolo traģisko mīlasstāstu.
Pavisam cita perioda un radošās mentalitātes pārstāvis ir Boriss Čaikovskis (1925–1996), viens no Dmitrija Šostakoviča kompozīcijas klases audzēkņiem Maskavas Valsts konservatorijā. Pēc rakstura ļoti neatkarīgā Borisa Čaikovska vārds vairāk pazīstams kā filmu, raidlugu un animāciju filmiņu mūzikas autoram. Neskatoties uz to, viņa akadēmiskās mūzikas klāsts ir gana plaši pārstāvēts - 4. simfonijas, kamersimfonija, koncerti klarnetei, čellam, klavierēm, vijolei, vairāki vokālie cikli un stīgu kvarteti.
Interesanti, ka atšķirībā no citiem saviem laikabiedriem Boriss Čaikovskis nekad neizjuta vilinājumu dziļāk iepazīt kādreiz padomju valstī stingri apkarotā avangarda skaņumākslas pieredzi, bet vienmēr centās savā rokrakstā sintezēt dažādus stilistiskos elementus. Īpatnējā novatorisma stilā, ko kritiķi nosaukuši par klasisko mūsdienīgajā ir komponēts arī Klavierkoncerts (1971), un savulaik tas tika uzskatīts par vienu no drosmīgākajām B. Čaikovska kompozīcijām. Koncerta pirmatskaņojumu spēlēja pats autors, bet šajā koncertā to atskaņos ļoti talantīgā krievu pianiste, vairāku starptautisko konkursu laureāte Oksana Ševčenko.
Visbeidzot, jaunākā krievu mūzikas vēstures perioda pārstāvis Aleksandrs Čaikovskis (1946) ir pašreizējais Sanktpēterburgas konservatorijas rektors un vienlaikus arī P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Kompozīcijas katedras vadītājs un Maskavas valsts Filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Starp citu, arī Borisa Čaikovska radinieks. Būdams piederīgs mūsdienu mūzikas kultūras dažādajām norisēm, Aleksandrs Čaikovskis savā daiļradē atspoguļo daudzveidīgas stilistisko risinājumu iespējas. Savu Ceturto simfoniju altam, korim un orķestrim Aleksandrs Čaikovskis 2005. gadā sacerēja pēc ievērojamā altista un diriģenta Jurija Bašmeta pasūtījuma un tā veltīta II pasaules kara upuru piemiņai. Tādēļ arī vienā no kompozīciju veidojošajām epizodēm skan alta solo uz īpatnēja kora vokalīzes dziedājuma fona. Pēc komponista asprātīgās ieceres šī pastorāles žanru imitējošā epizode simfonijā simbolizē mierīgu cilvēka dzīvi, ko tīri shematiski, tajā pašā laikā muzikāli pietiekoši sulīgi cenšas nomākt pretspēki. Savukārt simfonijas izskaņā ir piedāvāts pavisam negaidīts dramaturģisks pavērsiens – muzikālajā materiālā ieskanas populāras Solovjova-Sedoja (Соловьёв-Седой) dziesmas Mīļotā pilsēta (Любимый город) motīvi, kas piešķir šai partitūrai īpašu kolorītu un vienlaikus kalpo arī kā laba ierosme paraudzīties uz simfoniskās mūzikas attīstību Krievijā kopš Pētera Čaikovska laikiem līdz pat 21. gadsimta sākumam.
Pianiste Oksana Ševčenko
Dzimusi 1987. gadā Almaatā. No 1994. – 2002. mācījusies specializētājā mūzikas skolā īpaši apdāvinātiem bērniem. Jau mācību laikā uzstājusies ar Kazahstānas valsts simfonisko un kamerorķestri. 2000.-2002. piedalījusies izglītojošā programmā Uzlecošās zvaigznes. Daudzu starptautisku konkursu laureāte, piem., speciālā balva V. Horovica starptautiskajā pianistu konkursā Kijevā /1997/, 3. vieta jauno pianistu konkursā Novosibirskā /1999/, 2. vieta P. Serebrjakova starptautiskajā jauno pianistu konkursā Volgogradā /2002/, 1. vieta un speciālā balva B. Dvarionasa starptautiskajā pianistu konkursā Viļņā /2004/, 3. vieta un speciālā balva par S. Prokofjeva 2. klavierkoncerta atskaņojumu starptautiskajā pianistu konkursā Japānā. 1998. – 2000. Kazahstānas kultūras atbalsta fonda un Sorosa fonda stipendiāte, 2003.-2004. Krievijas atskaņotājmākslas fonda stipendiāte, 2003.-2006. gada K. Orbeljana fonda stipendiāte.
Uzstājusies Kazahstānā, Krievijā, Ukrainā, Itālijā, Vācijā, Japānā, Lietuvā. 2005. gadā pēc īpaša Sīrijas prezidenta sievas uzaicinājuma koncertējusi Damaskā. Šobrīd Maskavas Valsts konservatorijas studente. Studē pie prof. E. Kuzņecovas.
Altists Arigo Štrāls
Dzimis 1956. gadā. Bijis altu grupas koncertmeistars orķestrī „Rīgas Kamermūziķi“ 1988.-2006. Kopš 1981. gada Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra mūziķis, bet no 1995. gada arī LNSO altu grupas koncertmeistars. Lai gan lielākoties koncertējis orķestra sastāvā, uzstājies arī kā solists, piem., atskaņojot Isumo Kamata Koncertu altam ar orķestri Tokijā, Japānā u.c. Vadījis arī meistarklases Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Kopš 1993. gada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks, docents.
