"Galvenie iemesli ražošanas pārtraukšanai ir tas, ka esmu jau vecs, man drīz būs 80 gadi, turklāt ar katru dienu palielinās ražotnes kontroļu skaits un produktu analīžu izmaksas. Ja sākotnēji izmaksas par analīzēm bija desmit lati, tad tagad tās jau ir sasniegušas 200 latus. Pirms trijiem gadiem mēs pārdevām ļoti daudz siera, bet tagad cilvēkiem nav tik daudz naudas, lai viņi pirktu to, jo siera ražošanas izmaksas kļūst dārgākas un dārgākas," stāstīja Eribērs.
Meistars arī uzsver, ka kontroļu skaits palielinās visā pasaulē, ne tikai Latvijā. "Ir jākontrolē, bet tās nedrīkst būt pārmērīgas, jo no tām cilvēki zaudē, viņi nevar iegādāties veselīgus produktus, kas viņiem patiesi garšo," domā Eribērs.
Viņš gatavo mīksto sieru "Eleja", kas gatavots no termiski neapstrādāta govs piena, ko viņš savāc agri no rīta no pāris zemnieku saimniecībām. Lai siers būtu garšīgs, ir vajadzīgs labs, silts govs piens, kuram pievieno enzīmus, nogaida, kad virsu nostājas sūkalas, tās nolej un tad šo piena masu sapilda formās un liek nogatavināties.
Siera meistars vairākas izejvielas vedis no Francijas un priecājies, ka pelējuma sēnīte šeit augusi ļoti labi. "Sieru gatavoju nelielos apjomos, ar mīlestību un šaubos, vai to kādreiz varēs ražot lielos apjomos, jo tad tas zaudēs savu būtību. Tas ir bioloģisks produkts, kurā nav daudzo "E" piedevu," stāsta meistars, kurš Francijā nodarbojies ar kazkopību un gatavojis kazas sieru.
Latvijā viņš ieradies pirms aptuveni desmit gadiem, un šeit viņam paticis tik ļoti, ka palicis uz dzīvi šeit un vairs nedomā atgriezties dzimtenē. Francijas likumdošanā noteikts, ka cilvēks pēc 65 gadu vecuma nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet viņš gribējis vēl strādāt un savas receptes un dzīves pieredzi izmēģināt arī Latvijā, kā arī apguvis pirmo svešvalodu savā dzīvē - latviešu valodu.
Iepazīstot Latvijas skaistās ainavas, viņš atradis nodegušo Elejas maizes ceptuvi. Īsā laikā no grausta tapusi mūsdienīga ražotne, kas atbilst visām Eiropas Savienības prasībām. Ražotnē strādā četri darbinieki.
"Būtu labi, ja kāds uzņēmīgs zemnieks turpinātu manu iesākto darbu. Esmu gatavs viņam ierādīt mīkstā siera receptūras un sniegt konsultācijas, lai varētu turpināt darbu," sola sierotavas īpašnieks.
Viņa uzņēmums bija iecienīts arī kā interesants tūrisma objekts. Tūrisma firmas regulāri ekskursiju maršrutos iekļāva arī ciemošanos pie Eribēra un viņa gatavoto sieru degustāciju. Diemžēl pagājušās nedēļas svētdiena bija viena no pēdējām reizēm, ja ne pati pēdējā reize, kad latviski runājošais francūzis uzņēma tūristu grupu.