Šīs teritorijas liepājnieki visbiežāk izmanto atpūtai. Tas nozīmē, ka to uzturēšanai un sakopšanai pašvaldībai jāvelta pietiekami liela uzmanība arī turpmāk, piebilda Liepniece.

Liepājas iedzīvotāju aptauja par vides jautājumiem tika organizēta, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem vides jautājumiem un salīdzinātu, kā mainījušies iedzīvotāju uzskati un noskaņojums par vides jautājumiem salīdzinājumā ar 2001.gadā veiktās aptaujas rezultātiem.

2007.gada aptauja uzrāda izmaiņas liepājnieku uzskatos par vidi, tās izmantošanu, izpratnē par svarīgākajām problēmām. Izmaiņu vērtējums atspoguļo paveikto vides sakārtošanā.

"Aptaujas rezultāti tiks izmantoti Liepājas Vides rīcības programmas aktualizācijā. Vides rīcības programma ir izstrādāta un apstiprināta 2001.gadā, un tagad ir nobriedusi nepieciešamība izdarīt precizējumus un papildinājumus," skaidroja Liepniece.

Pieaudzis ir to pilsētnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka pilsētā zaļās teritorijas ir pietiekamā daudzumā - no 51 procenta 2001.gadā līdz 62 procentiem 2007.gadā. Pieaudzis arī to respondentu skaits, kas pauž apmierinātību ar zaļo teritoriju stāvokli - attiecīgi no 44% līdz 65%.

Pieaugusi apmierinātība ar atkritumu izvešanu - no 71% līdz 84% un dzeramā ūdens kvalitāti - no 39% līdz 54%, retāk nekā 2001.gadā tiek minēti dzeramā ūdens trūkumi - nosēdumi, piegarša.

Kopš 2001.gada pieaugusi pozitīvi noskaņoto, taču pasīvo liepājnieku daļa, kuri ir videi draudzīgi, kamēr tas neprasa kādu papildu piepūli - piedalīšanos talkās. Pieaugusi arī vienaldzīgo iedzīvotāju daļa - no 20% līdz 23% no visiem aptaujātajiem.

Kopš 2001.gada ir samazinājies sabiedriskā transporta izmantotāju un kājāmgājēju īpatsvars, turpretim pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri ikdienā izmanto personīgo auto. Auto īpašnieku skaits ir pieaudzis no 47% līdz 60%.

Mainījušās vietām trīs svarīgākās vides problēmas Liepājā.

2001.gadā tās bija nelegālo atkritumu izgāztuves, neapmierinoša dzeramā ūdens kvalitāte un zaļās zonas samazināšanās.

Savukārt 2007.gadā pirmajā vietā izvirzījās zaļās zonas samazināšanās, otrajā vietā ir nelegālās atkritumu izgāztuves, trešajā - sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Dzeramā ūdens kvalitāte ir noslīdējusi uz ceturto vietu. Kā svarīgāko to atzīmējuši 29% respondentu.

Aptauju veica Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Socioloģisko pētījumu centrs.

Aptaujā piedalījās 700 respondenti. No iegūtajām anketām par derīgām atzītas un pētījuma analizē un datu apstrādē izmantotas 675 anketas. Aptaujas izlasē tika iekļauti Liepājas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem.