Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
piedāvā
Pirmizrādes Latvijā
Pjetro Maskaņji (1863 –1945)
operu divos cēlienos un četrās ainās
KLĒRFONTĒNAS VĪNA DĀRZS
(L’amico Fritz)
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
Operstudijas Figaro iestudējumā.
Ceturtdien, 3. aprīlī 19.oo
Piektdien, 4. aprīlī 19.oo
Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudija „Figaro” pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē iestudē operu, kas rakstīta grūtākajā, sarežģītākajā, bet arī skaistākajā no opermākslas virzieniem – verismā. Tas ir grūts un atbildīgs uzdevums. Tādēļ jo atbildīgāks un interesantāks šis izaicinājums ir topošajiem operdziedātājiem.
Par vietu rezervāciju un biļešu iepriekšpārdošanu, lūdzam kontaktēties ar
JVLMA Koncertdaļu, vadītāja - Jana Lāce,
tel. 67222935, E pasts: muzikasakademija@music.lv
Pirmizrādes vienlaicīgi būs arī diplomeksāmens operdziedāšanā četriem talantīgiem solistiem.
3. aprīlī:
Gunta Davidčuka (soprāns) – Suzele (lekt. Andžellas Gobas 8. semestra studente)
Andris Kanniņš (tenors) – Fricis (prof. Arvīda I. Lustes 8. semestra students)
Bepe – Laura Grecka (doc. Lilijas Greidānes 6. semestra studente)
Dāvids – Imants Erdmans
Katerīna – Marta Mieze (lekt. Andžellas Gobas 4. semestra studente)
Federiko – Jevgēņijs Salna (prof. Arvīda I. Lustes 2. semestra students)
Aneko – Agris Hartmanis (prof. Arvīda I. Lustes 6. semestra students)
4. aprīlī:
Evija Hilmane (soprāns) – Suzele (Airas Rūrānes 8. semestra studente)
Irma Pavāre (mecosoprāns) – Bepe (prof. Anitas Garančas 8. semestra studente)
Fricis – Guntars Vētra
Dāvids – Imants Erdmans
Katerīna – Līga Freimane (lekt. Kristīnes Gailītes 2. semestra studente)
Federiko – Jevgēņijs Salna (prof. Arvīda I. Lustes 2. semestra students)
Aneco – Gatis Poriņš (prof. Kārļa Zariņa 6. semestra students)
Iestudējuma dekorācijas, tērpus un pirmizrādes finansē LNO Ģilde ASV.
Iestudējumu veido
Operstudijas „Figaro”
vadītājs, diriģents prof. Viesturs Gailis
Režisors Guntis Gailītis
Scenogrāfe un
tērpu māksliniece Nadežda Demidova
Horeogrāfe Janīna Martinsone
Grima māksliniece Maruta Liepa
Koncertmeistares Inguna Puriņa
Santa Jākobsone
Pirmizrādēs piedalās Jaunais Rīgas kamerorķestris
direktore Elvija Millere
Kaut arī komponists Pjetro Maskaņji operu žanriski nodēvējis par Comedia lirica, tomēr akcentu gribētos likt uz vārda lirica. Operā noteikti nav situāciju, kurās publikai smieties kā Mocarta Figaro kāzās vai Rosīni Seviļas bārddzinī.
Tomēr režisora uzdevums iestudējumā ir ļoti sarežģīts, jo šī opera ir izteikti pozitīva – tajā nav nekā negatīva. Neviens vīrs nekrāpj sievu un otrādi, nav ļaunu sazvērestību, vēl vairāk, operā nav neviena negatīva tēla (kā teica, ja nemaldos, Eizenšteins – Nekas tā neatsvaidzina lugu kā pāris līķu). Bet režisors Guntis Gailītis lieliski ticis ar šo uzdevumu galā, veidojot tēlus aktīvus un spilgtus.
Toties mūzika!... Ne velti vairāki šīs operas ansambļi ir daudzu pasaulslavenu solistu repertuārā. Arī opera kopumā dažādu operteātru skatuvi ierauga bieži.
Šis iestudējums Latvijā ir pirmo reizi.
Itāļu komponists Pjetro Maskaņji (1863-1953)
ir viens no verisma virziena ( itāliski verismo – vero – īsts, patiess ) spilgtākajiem pārstāvjiem itāļu opermūzikā. Viņa opera L’amico Fritz ir viņa otrā opera un turpina operas Zemnieka gods iesāktās tradīcijas.
Mīlestības cildenums un lielums ietverts mūzikas skaņās ir tas, kas liek ietrīsēties visdziļākajām dvēseles stīgām un ļauj dziļāk izprast cilvēka dzīves būtību un sūtību. To uztvēris, sapratis un realizējis savā mūzikā Pjetro Maskaņji.
Operas L’amico Fritz pamatā ir Emila Erkmana (Emile Erckmann) un Aleksandra Katriana (Aleksandr Chatrian) novele, kuru libretā veidojis Nikola Daspuro. Pirmizrāde notika 1891.gada 31. decembrī Romas Teatro Constanzi, gadu pēc Zemnieka goda izcilā triumfa.
Dzīves patiesība ir jāmeklē ikdienā – sevī un līdzcilvēkos, savā tuvākajā apkārtnē. Tas arī ir operas literārajā pamatā, bet Maskaņji mūzika padara to iedarbīgu ar savu patieso emocionalitāti, melodisko skaidrību, vienkāršību. Tieši mūzika ir tā, kas dod mums iespēju dziļāk nekā ikdienas gaitas ejot, ieskatīties operas varoņu pārdzīvojumos, rīcības motīvos un izšķirīgajos lēmumos.
Operā izteikto veristisko saturu esam centušies mūsu iespēju robežās realizēt savā iestudējumā, respektējot studentu vokālās iespējas un izmantojot gan mācību procesā iegūtās zināšanas, gan dzīves un skatuves pieredzi, gan talantu. Izrādes latviskais nosaukums saistīts ar tiešā tulkojuma neskanīgumu mūsu valodā. Mums šķiet, ka Klērfontēnas vīna dārzs vairāk atbilst operas tēlaini romantiskajai noskaņai.
Ja klausoties un vērojot mūsu iestudējumu Jūs, cienījamie skatītāji, atpazīsiet arī kādu šodienas būtisku aktualitāti, varēsiet to izjust un pārdzīvot , tad mūsu plānotais mērķis būs sasniegts.
Lai skan !
Režisors Guntis Gailītis
Saturs īsumā.
Mazpilsētiņa Francijā. Jautra jaunu cilvēku kompānija svin dzimšanas dienu vienam no draugiem – Fricim. Nesen saņemtais lielais mantojums ar plašiem vīna dārziem un zemes īpašumiem nav Frici mainījis. Viņš, tāpat kā agrāk, ir jautrs, ar visiem pa draugam. Atšķirība ir tikai tā, ka tagad viņš dažādā veidā var palīdzēt trūkumcietējiem un nelaimē nonākušajiem. Un to viņš arī ar atvērtu sirdi dara. Viņa draugu loks ir raibs – tur ir gan viņa bijušie studiju biedri, jautrie dzīves baudītāji Aneko un Federiks, kuru bravurīgā devīze, tāpat kā Fricim, skan Lai dzīvo vīns un draudzība, nekādu iemīlēšanos, tas ir tikai vājajiem, gan čigāns Bepe, kurš, pretēji pārējiem, vienmēr ir kādā iemīlējies, gan jauns ebreju rabīns Dāvids, kurš arī slavina mīlestību, par savu dzīves uzdevumu uzskatot palīdzēt jauniem cilvēkiem atrast vienam otru. Bet šādas uzskatu atšķirības netraucē kompānijai kopā justies labi.
Frici apsveikt ierodas arī viņa Klērfontēnas muižas pārvaldnieka meita Suzele, kuru Fricis pazīst no mazām dienām. Meitene ir skaista. Arī Fricim ir patīkama viņas klātbūtne, bet, kad Dāvids šķelmīgi ieminas, ka Suzela tam būtu laba līgava, Fricis kļūst dusmīgs un bravurīgi paziņo, ka nekad neprecēsies, saderot par to ar Dāvidu uz savu Klērfontēnas vīna dārzu.
Tālāko var nojaust. Operas gaitā Fricis, pašam to nemanot, iemīlas Suzelē, un beigās, pēc tam, kad ir bildinājis Suzelu, spiests atzīt gan sev, gan visiem apkārtējiem, ka derības zaudējis. Bet Dāvids, šķelmīgi smaidot, paziņo, ka Klērfontēnas vīna dārzs ir viņa kāzu dāvana Suzelei.
• • • • • •
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudija Figaro
ir tā prakses bāze, kurā pirmos skatuves soļus sper, operdziedāšanas pieredzi gūst un pilnveido jaunie Latvijas solisti.
Operstudija Figaro, pateicoties līdzekļu piesaistei no dažādiem avotiem (KKF, RDKP, LRKM, ES un, jo sevišķi LNO Ģilde ASV), var veidot jauniestudējumus pilnā apjomā ar dekorācijām, tērpiem, gaismām, un tādejādi nodrošināt topošajiem operdziedātājiem iespēju apgūt skatuves pieredzi un pilnveidoties reālos operuzvedumos un operu izrādēs. Tāpat operstudija ir arī mācību un prakses vieta topošajiem simfoniakā orķestra diriģentiem operu iestudēšanā un diriģēšanā. Ne mazāk svarīgs ir arī no mūsu darba izrietošais blakus rezultāts – piedāvāt interesantas operizrādes Latvijas reģionu skatītājiem.
Pēdējos gados operstudija sāk veidot arī kontaktus ar līdzīgām vienībām Eiropā, par iespējamo sadarbību sarunas jau iesāktas ar Štutgartes, Drēzdenes un Karlsrūes operskolām.
Par savu dzimšanas dienu uzskatām 1996. gada 22. martu, kad Salacgrīvā notika mūsu pirmā izbraukuma izrāde – V.A.Mocarta opera Figaro kāzas Arnolda Liniņa režijā. No šī iestudējuma radies arī operstudijas nosaukums, kas mūsuprāt ļoti atbilst operstudijas dabai – mūžam meklēt ko jaunu, mūžam saskarties ar grūtībām, tās pārvarot ar entuziasmu un mērķtiecību un gūstot prieku šajā nepārtrauktajā pozitīvajā procesā.
Kopš 1994. gada, kad par JVLMA operdziedāšanas katedras vadītāju sāka strādāt Operstudijas Figaro dibinātājs un vadītājs profesors Viesturs Gailis, iestudēti piecpadsmit uzvedumi: K.M.Vēbera Abu Hasans, Dž.Pučīni Džanni Skiki, V.A.Mocarta Figaro kāzas (2 iestudējumi), K.Monteverdi-K.Orfa Orfejs, E.Humperdinka Ansītis un Grietiņa, K.Debisī Pazudušais dēls, Dž.Rosīni Laulību vekselis, Izrāde-lekcija Šerloks Holmss māca..., J.Haidns Aptiekārs, Dž.Rosīni Seviļas bārddzinis, I.Arnes Līsistrate, J.Kalniņa Lolitas brīnumputns, L.Blehs Apzīmogots!, D.Čimarozas Slepenās laulības. Šie iestudējumi piedzīvojuši pāri par 190 izrādēm visdažādākajās Latvijas vietās.
Operstudijā “Figaro” savas pirmās lomas ir atveidojuši gandrīz visi Latvijas jaunākās paaudzes solisti. Daudzi no viņiem nu jau pazīstami mākslinieki: Elīna Garanča, Kristīne Gailīte, Andžella Goba, Inga Kalna, Evija Martinsone, Aira Rūrāne, Evita Zālīte, Jānis Apeinis, Viesturs Jansons, Sergejs Jēgers, Andris Lapiņš, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs un citi.
Pastāvēšanas laikā operstudija sadarbojusies ar daudziem režisoriem, scenogrāfiem, diriģentiem. No bijušajiem gribētos izcelt vienu – režisoru Arnoldu Liniņu, ar kuru kopā tapuši vairāki brīnišķīgi iestudējumi. Pēdējos gados visciešākā sadarbība izveidojusies ar režisoru Gunti Gailīti un scenogrāfi Nadeždu Demidovu, bet ikdienas darbu uz saviem pleciem neapšaubāmi visvairāk jūt mūsu koncertmeistares Inguna Puriņa un Santa Jākobsone.
Mūsu darbu rezultāti pagātnē un plāni nākotnei ir iemesls pārliecībai, ka ceļš, kuru ejam, audzinot jauno opersolistu un operdiriģentu maiņu, ir pareizs, ka mūsu darbs ir vajadzīgs gan topošajiem mūziķiem, gan Latvijas kultūrai kopumā.
