Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbībā ar
Rīgas vēsturiskās mūzikas un dejas festivālu
piedāvā
Mišels Rišārs de Lalande
opera
Versaļas strūklakas
Koncertuzvedums
Sestdien, 2008. gada 5. aprīlī plkst. 18.00 Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeja Kolonnu zālē aicinām uz Mišela Rišāra de Lalandes operas Versaļas strūklakas koncertuzvedumu. Tajā piedalīsies solisti – Jānis Kurševs, Raimonds Bramanis, kā arī Ginta Siliņa, Kristīne Gaile, JVLMA jauktā kora solisti, baroka orķestris Collegium Musicum Rīga, mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs. Ievadvārdus teiks profesore Lolita Fūrmane.
Ieeja koncertā par Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeja biļetēm.
Šogad, franču komponista Mišela Rišāra de Lalandes /Michel Richard de Lalande, 1657-1726/ operai Versaļas strūklakas /1683/ ir jubilejas gads - tieši 5. aprīlī aprit 325 gadi kopš operas pirmizrādes. Šī opera savulaik tika radīta par godu Francijas karaļa Luija XIV, saukts arī par Saules karali, sagaidīšanai Versaļas pilī. Smalks darbs karaļa un galma iepriecinājumam. Latvijā 20. un 21. gadsimta publikai šis darbs līdz šim nav atskaņots. Tā sagatavošanā pieaicināta arī beļģu dziedātāja, mecosoprāns Līve Jansena, kas darbojas kā konsultants un vokālais pedagogs mūsu solistiem. Pati māksliniece pārvalda ļoti plašu repertuāru no baroka līdz mūsdienu mūzikai. Uzstājusies Spānijā, Nīderlandē, Šveicē, Austrijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Somijā, Čečenijā, Polijā un Filipīnas. Dziedātāja ir nodibinājusi vokālo kvartetu Consonanza, ar kuru regulāri koncertē, un sieviešu kamerkori Reiya, ko vada jau 15 gadus. Pašreiz pasniedz Lemmensinstitūtā Lēvenā (Beļģija), bet ir sniegusi meistarklases Francijā, Nīderlandē, Spānijā, Polijā un Latvijā. Dziedājusi galveno lomu Ž. Bizē operā Karmena Nīderlandē un Popova lomu V. Valtona operā “Lācis”. Māksliniece pēdējos gados piedalās arī operizrāžu iestudēšanā kā režisora palīdze, piemēram, Mocarta Cosi fan Tutte, Ascanio in Alba, Humperdinka Ansītis un Grietiņa u.c. Blakus pedagoga darbam Līve Jansena nodarbojas ar klasiskās dziedāšanas pētniecību
Franču baroka komponists Mišels Rišārs de Lalande, Žana Batista Lullī un Fransuā Kuperēna laikabiedrs, bijis īstens kapelmeistars, lieliski pratis spēlēt klavesīnu un ērģeles. Lielākoties viņš komponējis motetes, simfoniskus darbus un baletus. Dzimis 1657. gada 15. decembrī Parīzē. Kalpojis divu karaļu - Luija XIV un Luija XV vadīšanas laikā, bijis franču karaliskais kapelmeistars līdz pat savas nāves dienai 1726. gada 18. jūnijā Versaļā.
Vislielāko ieguldījumu de Lalande atstājis Luija XIV iemīļotās mūzikas formas - tā saucamo franču grand motets attīstībā, to skaits sniedzas gandrīz līdz 80. Tie ir pompozi reliģiska satura darbi solistam, korim un salīdzinoši lielam orķestrim. Karalis tradicionāli organizēja konkursus, kuros komponistiem dotajā laikā bija jāsacer mūzika ar noteiktu sakrālo tekstu. De Lalande uzvarēja šo konkursu 1683. gadā un ieguva tiesības komponēt sakrālo mūziku visam baznīcas gadam, kas kļuva par pirmo pakāpienu viņa 43 gadus ilgajā panākumiem pilnajā galma karjerā. Dzīves laikā De Lalande ieņēma vairāk oficiālu amatu karaļa galmā kā slavenais Lullī. De Lalandem patika mainīt savus darbus pēc uzrakstīšanas, tāpēc daudziem skaņdarbiem saglabājušās vairākas redakcijas. Agrīnie darbi ieturēti stingrās baroka tradīcijās, bet vēlāka laika redakcijas uzrāda itāļu mūzikas iezīmes, pievēršanos polifonijai un kontrapunktam.
