Valmieras rajona slēpošanas centrā "Baiļi" šogad sezona ilgusi 11 nedēļas un visvairāk apmeklētāju bijis gada pirmajā nedēļā, aģentūru LETA informēja trases direktors Valdis Vanags.

Viņš norādīja, ka apmeklētāju skaits šogad esot bijis aptuveni 20% no normālā apmeklētāju skaita. "Finanšu ziņā sezona bijusi ar zaudējumiem, bet naudas plūsma ir apmierinoša jeb atbilstoša laika apstākļiem," atzina Vanags.

Savukārt slēpošanas trases "Žagarkalns" izpilddirektore Anita Deigele aģentūrai LETA norādīja, ka šī sezona "Žagarkalnā" vēl oficiāli nav slēgta, līdz ar to kopējo apmeklētāju skaitu šobrīd precīzi pateikt nevar.

Pērn apmeklētāju skaits "Žagarkalnā" sasniedza aptuveni 48 000, bet 2005/06.gada sezonā, ļoti labā ziemā, "Žagarkalna" bāzi apmeklēja ap 97 000 cilvēku.

Deigele norādīja, ka sniegu ziemas sezonā sākuši ražot ļoti agri - pagājušā gada novembra sākumā. "Apskatot visu ziemas sezonu līdz šim brīdim kopumā, visvairāk apmeklētāju bijis tieši decembra beigās un janvāra sākumā, kad temperatūra īslaicīgi sasniedza pat mīnus desmit grādus. Neskatoties uz to, ka šogad ziema ir vēl sliktāka nekā pagājušogad, nevaram apgalvot, ka šī sezona ir bijusi katastrofāla," atzina "Žagarkalns" izpilddirektore.

"Tāpat kā pagājušajā gadā par peļņu runāt nevaram. Pagājušā gada ziemas sezona "Žagarkalnā" noslēdzās "pa nullēm", šogad ir zaudējumi, bet pagaidām tie ir paciešami. Citām Latvijas trasēm ir vēl sliktāk, līdz ar to mēs uz šī fona sūdzēties nevaram," sacīja Deigele.

Viņa atzina, ka, domājot par turpmākajām ziemām, "Žagarkalnā" rūpīgi seko līdzi procesiem un notiek konsultācijas ar speciālistiem un vides zinātniekiem. "Profesionāļi pašreizējos procesus nesauc par globālo sasilšanu, bet gan par globālām klimatiskām pārmaiņām kopumā. Tik siltas ziemas kā pagājušā un šī ir anomālijas, un zinātnieki uzskata, ka tā ir periodiska parādība, kas atkārtojas cikliski ik pa desmit līdz 20 gadiem. Arī 70.gados un 90.gados bija līdzīgs scenārijs," skaidroja "Žagarkalns" izpilddirektore.

Pagaidām attīstības projekti "Žagarklanā" ir apturēti, bet nevis tādēļ, ka neticētu šī biznesa nākotnei, bet gan tāpēc, ka pēdējos divus gadus nav pietiekami nopelnīts investīcijām. Līdz šim sešos iepriekšējos labajos gados visu peļņu "Žagarkalns" jau investējis nākotnes attīstībā.

Deigele atzina, ka "Žagarkalns" aktīvo atpūtu piedāvā ne tikai ziemā, bet arī vasarā. Vasarā Gaujas krastā "Žagarkalnam" ir kempings un laivu bāze ar kanoe laivu, plostu un raftu īri. Vasarā "Žagarkalnā" tiek organizēti dažādi aktīvās atpūtas pasākumi grupām, kā arī notiek vasaras nometnes skolēniem.

Baldones apkaimē esošā "Riekstukalna" slēpošanas trases vadītājs Ervīns Kišuro aģentūrai LETA atzina, ka "Riekstukalna" apmeklētāju skaits šogad varētu būt ap 60 000 apmeklētāju.

"Riekstukalns" apmeklētājiem ziemas sezonā bija pieejams jau no pagājušā gada decembra beigām, taču slēpot gribētāju "Riekstukalnā" visvairāk bijis janvārī.

"Arī ja pieturēsies auksti laika apstākļi "Riekstukalnā", ziemas sezona neturpināsies, jo tam nav jēgas. Cilvēki nebrauks jebkurā gadījumā, jo visiem prātā jau ir pavasaris. Labajās ziemās mēs nostrādājām līdz marta vidum, un arī tad trase tika slēgta nevis tādēļ, ka trūktu sniega, bet gan tādēļ, ka nebija vairs cilvēku," sacīja Kišuro.

Pēc viņa teiktā, slēpošanas trašu apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug un šī ziema nemaz nebija no sliktākajām. Arī Kišuro atzina, ka tādas ziemas, kādas Latvijā ir pēdējos divos gados, piedzīvotas jau 70.gados.

Kā jau ziņots, uzsniegot sniegam, darbu atsākušas vairākas Latvijas slēpošanas trases. Ja saglabāsies ziemai raksturīgi laika apstākļi, trases strādās gan Lieldienās, gan arī visu nākamo nedēļu.