Strīdu tiesa bija paredzējusi izskatīt jau pērnā gada oktobrī, taču lietas dalībnieki pieļāva iespējas noslēgt izlīgumu.

Siguldas domes pārstāvis lūdza lietas izskatīšanu atlikt, norādot, ka prasītāji un Siguldas novada dome ir uzsākuši izlīguma procedūru un ar diviem prasītājiem - Induli Egonu Lazdu un Inesi Meieri - ir noslēgtas vienošanās par līdzvērtīgu zemesgabalu piešķiršanu, kas tiek uzmērīti. Viņš skaidroja, ka nepieciešams panākt vienošanās ar trešo prasītāju - Āriju Ozoliņu.

Īpašuma mantinieki - Ārijs Ozoliņš, Indulis Egons Lazda un Inese Meiere - vērsās tiesā ar prasību pret VM, GNP administrāciju un Siguldas pašvaldību.

Ozoliņa interešu pārstāvis un pilnvarotais Gints Lazdiņš aģentūrai LETA tolaik sacīja, ka viņš atsakās no Gleznotājkalna un aptuveni 40 hektāriem zemes, kas uzskatāmi par viņa īpašumu. Lazdiņš esot paredzējis pret to lūgt papildu trīs hektārus zemes Siguldā pie mantotajiem vēsturiskajiem īpašumiem.

Lēmums atteikties no tiesībām uz Gleznotājkalnu pieņemts, jo neesot izdevies atrast kompromisu un iepriekš līdzvērtīgas zemes piešķiršana atteikta. Turpmākā strīdēšanās par to būtu bezjēdzīga, tāpēc viņš nolēmis atteikties no daļas no vēsturiskā mantojuma un pretim saņemt trīs hektārus zemes.

Lazdiņš gan piebilda, ka joprojām uzskata: labāks saimnieks ir privātais īpašnieks, nevis valsts vai pašvaldība. Ja izlīgums tikšot panākts un viņa piedāvājums pieņemts, tad iedzīvotāji varēšot paši novērtēt, kurš saimnieks labāks.

LETA jau ziņoja, ka 2005.gada rudenī Rīgas apgabaltiesa atjaunoja Gleznotājkalna un tā apkārtnes mežu mantinieku tiesības uz šiem īpašumiem. Apelācijas sūdzības iesniedza atbildētāji.

Prasības pieteikumā Ozoliņš, Lazda un Meiere prasīja atzīt tiesības uz 60,84 hektāriem zemes.

Gleznotājkalns kopš 1935.gada ietilpst GNP un ir viens no nozīmīgākajiem un apmeklētāju iecienītākajiem apskates objektiem.

Siguldas dome deviņdesmito gadu sākumā izlēma, ka īpašuma tiesības prasītājiem nav atjaunojamas uz visu prasīto zemi, bet viņiem dotas tiesības saņemt kompensāciju.

Tomēr 14 gadus sarunas ar pašvaldību nebija rezultatīvas un neizdevās panākt vienošanos par kompensācijām saistībā ar prasīto īpašumu Siguldā, tāpēc tika izlemts iesniegt prasību tiesā.