LETA jau ziņoja, ka 2007.gada 11.decembrī Rīgas domes deputāti nolēma slēgt izlīgumu strīdā starp pašvaldību un "Reho", paredzot, ka "Reho" var viesnīcu izmantot vēl gadu pēc pirkuma līguma noslēgšanas.

Šādā gadījumā "Reho" apņēmās atsaukt visas prasības tiesā, turklāt samaksāt nomas maksu par viesnīcas iznomāšanu. Ja pašvaldība nenoslēgtu pirkuma līgumu, tad "Reho" būtu tiesības iznomāt nekustamo īpašumu līdz 2016.gadam.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā "Reho" lūdza aizliegt Rīgas domei slēgt darījumus par viesnīcas ēkas Kaļķu ielā 28 lietošanu vai traucēt "Reho" saimnieciskajai darbībai ēkā, kā arī pagarināt nomas līguma termiņu par desmit gadiem ar tiesībām to vēl pagarināt.

Uzņēmums prasīja noteikt 106 000 latu nomas maksu gadā. Tas ir aptuveni 4,5 reizes mazāk, nekā nolēmusi Rīgas dome, kurai pieder 50% "Reho" kapitāldaļu.

"Reho" pauda uzskatu, ka automātiski ir pagarināta 1994.gada sadarbības līguma darbība par pieciem gadiem, jo Rīgas pilsētas pašvaldība līgumā paredzētajā kārtībā - divus mēnešus pirms darbības termiņa beigām jeb 2006.gada 31.decembrī - nav paziņojusi par līguma pārtraukšanu.

Rīgas domes Īpašuma departaments "Reho" prasību neatzina.

Departaments uzsvēra, ka Rīgas pilsētas pašvaldība savu gribu par sadarbības līguma darbības izbeigšanu izteikusi jau 2006.gada 20.jūnijā, pieņemot lēmumu par viesnīcas nodošanu privatizācijai.

Rīgas domes deputāti 2006.gada 19.decembrī nolēma viesnīcu "Hotel de Rome" iznomāt "Reho" līdz pirkuma līguma noslēgšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.

Viesnīcas "Hotel de Rome" privatizācijas projektā viesnīcas izsoles sākumcena noteikta 21,09 miljoni latu.