Tāpat kā spēcīgu spēlētāju aizvadītājā gadā sevi ir pieteikuši igauņu investori, veicot astoņus pirkuma darījumus salīdzinājumā ar četriem darījumiem gadu iepriekš. Kā jauna tendence pēdējos gados iezīmējusies starptautiska mēroga investoru interese par kompāniju iegādi Latvijas tirgū, secināts pētījumā.
Ziemeļvalstu investori ir izvēlējušies ieguldīt uzņēmumos, kas ir stratēģiski atbilstoši viņu profilam un pārstāvētajai nozarei. Visaktīvākie no šī reģiona investoriem ir bijuši īslandieši, kuri būtiski palielinājuši savu lomu Latvijas tirgū, veicot septiņus nozīmīgus darījumus pēdējo divu gadu laikā.
Vislielākie no tiem - aviopārvadātājs "Icelandair" nopirka kompāniju "Latcharter", 2006.gadā "Norvik" finanšu holdings pārpirka "Lateko banku", bet 2007.gadā arī kokapstrādes uzņēmumus "Vika Wood" un "Vika Timber". Savukārt Īslandes lielākais biroja preču un mēbeļu tirdzniecības uzņēmums "Penninn" 2006.-2007.gadā iegādājies tādus uzņēmumus kā "Aigas Nams", "Coppa" un citus.
Arī igauņu veiktie darījumi 2007.gadā bija vērsti uz stratēģisku ienākšanu Latvijā, pārpērkot viņu profilam atbilstošus uzņēmumus. Piemēram, igauņu alkohola ražotājs un izplatītājs "Liviko" savā īpašumā iegādājās alkohola tirgotāju "L.I.O.N.&Ko", savukārt saldēto produktu izplatītāju FFL nopirka "Premia Tallinn Cold Store". Igauņu finanšu investora ienākšanas piemērs 2007.gadā ir privātā kapitāla kompānijas "Alta Capital" veiktais darījums, pārpērkot būvkompāniju "LEC". Šis ir otrais pēdējā laika nozīmīgais "Alta Capital" uzņēmuma iegādes darījums Latvijā. 2006.gadā kompānija nopirka Latvijas trešo lielāko piena pārstrādes uzņēmumu "Rīgas piensaimnieks".
Lietuvas investoru aktivitāte Latvijas tirgū 2007.gadā izpaudās divu būtisku darījumu veidā - "MG Baltic Investment" grupai iegādājoties būvuzņēmumu "Kalnozols celtniecība" un piena pārstrādātājam "Rokiskio Suris" pārņemot Jēkabpils piena kombinātu. Lietuviešu kompānijām ir tendence Latvijā augt, šeit dibinot savus meitasuzņēmumus. Kā piemērus var minēt labi atpazīstamo "VP Grupa" un "Apranga" īstenotās stratēģijas, norādījis "Behrens Corporate Finance".
Interesi par darījumiem Latvijā izrāda ne tikai tuvākie kaimiņi. Tā 2007.gadā Lielbritānijas uzņēmums "Douglas" iegādājās daļas "Kolonna" skaistumkopšanas tīklā, savukārt auto tirdzniecības uzņēmumi "BM Auto" un "Baltic Motors" nonāca Anglijas kompānijas "Inchape Group" īpašumā. 2006.gadā, iegādājoties "Inserviss Group", Latvijā savu darbību uzsāka franču banka "Societe Generale", savukārt pārņemot "Baltic Trust Bank" darbību, savu pozīciju Latvijā nostiprināja amerikāņu patēriņa kreditēšanas uzņēmums "GE Money".
"2004. un 2005.gadā investoru vidū galvenokārt dominēja Baltijas un Skandināvijas uzņēmumi. Taču pēdējo divu gadu laikā par Latvijas uzņēmumiem interesi izrādījuši arī citu pasaules valstu spēlētāji, un to var uzskatīt par pēdējo gadu tendenci," sacījusi "Behrens Corporate Finance" asociētā partnere Karīna Krieva.
Latvijas investoru aktivitāte, veicot uzņēmumu pārpirkšanas darījumus iekšzemes tirgū, ir salīdzinoši neliela - pagājušajā gadā viens no vadošajiem uzņēmumiem telekomunikāciju jomā Latvijā "Baltkom" izvērsa aktīvu ekspansiju, nopērkot septiņus interneta provaiderus Latvijā, kamēr par 2006.gada spilgtāko vietējo apvienošanās darījumu var runāt būvmateriālu ražotāju "Aile" un "Tapeks" kontekstā. Lai gan ir specifiskas nozares, kur ir vērojami vietējā mēroga apvienošanās gadījumi, piemēram, aptiekas un degvielas mazumtirdzniecība, tur pamatā tiek pārpirkti daudzi atsevišķi objekti, nevis uzņēmumi ar attīstītu koncepciju.
"Behrens Corporate Finance" prognozē, ka 2008.gads uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu griezumā iezīmēsies ar vairākām jaunām tendencēm, kas izriet no pašreizējās tirgus situācijas. Globālās finanšu krīzes ietekmē uzņēmumu cenas pasaules un Baltijas biržās ir būtiski kritušās, un arī uzņēmumu iegādei pieejamais finansējums ir kļuvis gan dārgāks, gan konservatīvāks. Papildus tam Baltija pēdējā laikā investoru uzmanības lokā nonākusi savas makroekonomiskās nelīdzsvarotības dēļ.
Šie faktori rada būtisku spiedienu uz cenu, ko investori būtu gatavi maksāt par uzņēmumu iegādi. "Tādējādi mēs sagaidām, ka uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas tirgū sekos pielāgošanās posms, kad vietējo uzņēmumu īpašniekiem būs jānosaka uzņēmuma vērtība, balstoties nevis uz pēdējos gados valdošo optimismu tirgū, bet gan uz esošām tendencēm un pircēju iespējām finansēt darījumus," uzskata Krieva.
