Pēc Bauskas rajona pašvaldības iestādes "Bauskas pils muzejs" direktora Māra Skaņa sniegtās informācijas, jau pirmajos rudens mēnešos pils austrumu korpusa jumts ieguvis kārniņu segumu un rekonstruēti skursteņi. Jumts ieklāts ar tā saucamajiem mēles tipa kārniņiem, jo no arheoloģiskajiem izrakumiem zināms, ka tieši ar tādiem kārniņiem 16.gadsimta beigās bijuši segti toreiz jaunās pils dzīvojamo korpusu jumti.
Austrumu korpusa zelminī meistari rudenī paguva uzstādīt akmenskalumus un fasādēm uzmest apdares rupjo gruntskārtu, lai līdz pavasarim tie izietu Latvijas nepastāvīgās ziemas pārbaudījumus un nākamajā sezonā pirms fasādes pilnīgas atjaunošanas darbu uzsākšanas, vēl varētu izdarīt labojumus, ja būs parādījušās problēmas.
Patlaban pils iekštelpās strādā mūrnieki, elektriķi, santehniķi un siltumtehniķi, kā arī restauratori, kuri atjauno telpu apmetumu, par paraugu ņemot telpu vēsturiskā apmetuma fragmentus. Lai arī darba vēl daudz, pilī jau tagad atgriežas tās senatnīgais gars.
Restauratoru grupa no Raunas pirmā stāva telpās atjauno Ziemeļu kara laikā sagruvušās velves. Turpat blakus mūrnieki mūrē lifta šahtu, kur tiks uzstādīts lifts un tad muzejs būs pieejams arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt kokamatnieki gatavo masīvas sijas griestu atjaunošanai pils muzeja ekspozīciju telpās.
Pagājušajā gadā kādā vecā Bauskas namā muzeja darbinieki atrada kokgriezumiem rotātu 16.gadsimta beigu, 17.gadsimta sākuma griestu siju, ar kādām varētu būt dekorēti arī hercoga svinību zāļu griesti. Jaunnedēļ sāksies šīs sijas konservācija, lai rudenī to eksponētu pils vēstures ekspozīcijā.
Pateicoties šī gada siltajai ziemai, izbūvēti praktiski visi ārējo komunikāciju tīkli - gāzes vads, kanalizācija, ūdensvads un elektrības pievads. Savukārt pateicoties muzeja un būvnieku sadarbībai un iejūtīgajai attieksmei pret pieminekļa saglabāšanu, lielie rakšanas darbi nav izpostījuši kultūrslāni, kas saturētu būtisku vēsturisku informāciju.
Rokot kanalizācijas tranšeju, muzeja arheologa Jāņa Grūbes uzraudzībā, tika atrasts nebojāts čuguna lielgabals, kas, iespējams, nogrūsts no vaļņa 1706.gadā krievu karaspēkam, pēc cara Pētera I pavēles, izpostot pili. Pavēlē teikts: "...lielgabalus sagrūst upē, bet nocietinājumus uzspridzināt". Atradumam jau tagad ierādīta vieta topošajā pils ekspozīcijā.
Interesanti atklājumi izdarīti arī pils vārtu priekšā. Janvārī muzeja darbinieku spēkiem veicot pārbaudes arheoloģiskos izrakumus, atklājās, ka bruģis pils priekšlaukumā klāts divos vai trīs vēsturiskajos periodos. Turklāt uz bruģa bija saglabājušies arī kādas 17.gadsimta beigās uzceltas vārtu aizsardzības būves pamati. Muzejs un celtnieki vienojās par to, ka meklēs alternatīvus būvniecības risinājumus, lai vērtīgais kultūrslānis tiktu saglabāts un kādreiz eksponēts kā pils kompleksa sastāvdaļa.
Muzeja darbinieki strādā pie jaunās pils vēstures ekspozīcijas veidošanas. Četrās muzeja zālēs būs pils vēstures ekspozīcija, kura stāstīs par teritorijas apdzīvotību pirms pils uzcelšanas, pils vēsturi un tās nozīmi Livonijas ordeņvalsts un Kurzemes hercogistes laikā.
Vienā telpā būs 18.gadsimta sākuma interjera ekspozīcija, kas atgādinās par to, ka Ziemeļu kara laikā - 1702.gada jūlijā, augustā - pilī uzturējās Zviedru karalis Kārlis XII. Dienvidaustrumu torņa zemes stāvā būs militārai tematikai veltīta ekspozīcija. Tiek gatavotas arī divas tematiskas izstādes, kā arī izklaidējoša un izglītojoša 15.-17.gadsimta sadzīves kultūras programma ar apmeklētāju iesaistīšanu teatralizētā pasākumā.
