To paredz šodien Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par abpusēju pārstāvību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vīzu izsniegšanā un biometrisko datu vākšanā".

Projektā paredzēta vienošanās par Ungārijas pārstāvību no Latvijas puses Kaļiņingradā, bet Latvija no Ungārijas puses tiks pārstāvēta Kišiņevā, Moldovā, Deli, Indijā, Pretorijā, Dienvidāfrikā, Bangkokā, Taizemē, Beirutā, Libānā un Teherānā, Irānā.

Līgums paredz iespējas Latvijas un Ungārijas ārlietu ministrijām vēlāk paplašināt sadarbību arī citos vīzu izsniegšanas aspektos - savstarpējas palīdzības sniegšanā un biometrisko datu vākšanā.

Saskaņā ar līgumu iesniegto vīzu pieteikumu izskatīšanai līgumslēdzēju puses viena otrai neveic nekādus maksājumus. Līgumslēdzēju pušu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības patur iekasētās vīzu nodevas par saskaņā ar šo līgumu iesniegto vīzu pieteikumu izskatīšanu, kuras apmērs ir noteikts ar Šengenas likumdošanas aktu kopumu jeb "acquis".

Tomēr veiktie aprēķini liecina, ka Latvijai, pārstāvot Ungāriju vienoto vīzu izsniegšanā, papildus iekasēto vīzu nodevu apmērs būs līdzvērtīgs Ungārijas pārstāvniecībās iekasētajam vīzu nodevu apmēram par Latvijas pārstāvības gaitā izskatītajiem vīzu pieteikumiem.

Latvijai ārvalstīs pašreiz ir 32 rezidējošās vēstniecības, trīs konsulāti, viens ģenerālkonsulāts, kā arī viena vēstniecības Konsulārās nodaļas kanceleja, kur tiek izsniegtas vīzas.

Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā iespējas ārzemniekiem pieprasīt vīzas ieceļošanai Latvijā ir ļoti ierobežotas. Daudzas minēto reģionu valstis ir iekļautas Ministru kabineta noteikumu pielikumā "Valstis, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi", tāpēc šo valstu pilsoņiem nav iespējams pilnībā izmantot atvieglotu vīzu pieprasīšanas kārtību, iesniedzot vīzu pieteikuma dokumentus Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās pa pastu, elektroniski vai ar pilnvarotas personas starpniecību.

Papildu tam šo valstu pilsoņiem valstī, kur rezidē Latvijas pārstāvniecības, nākas uzturēties ilgāku laiku nekā citiem vīzu pieprasītājiem, jo ir nepieciešams sagaidīt papildu pārbaudes rezultātus. Tāpat jāņem vēra, ka arī ne visās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs pašreiz ir iespējams pieprasīt vīzas, lai ieceļotu Latvijā, kas apgrūtina dažāda veida kontaktu veidošanu ar šīm valstīm.

Arī citas Šengenas līguma dalībvalstis nevar nodrošināt savu pārstāvniecību esamību visās trešajās valstīs, tādēļ to starpā pastāv prakse slēgt divpusējus līgumus par to, ka viena dalībvalsts Šengenas vīzu izsniegšanā pārstāv otru vietās, kurās tai nav savas pārstāvniecības. Īpaši izdevīga šāda prakse ir valstīm ar nelielu pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, arī Latvijai.

Pēc pievienošanās Šengenas līgumam, kas notika 2007.gada 21.decembrī, Latvijai ir saistošs Šengenas likumdošanas aktu kopums, tai skaitā arī Kopīgā konsulārā instrukcija diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, kas paredz kārtību, kā Šengenas līguma dalībvalstis vienojas par pārstāvību vienoto vīzu izsniegšanā.

Tas dod tiesisku pamatu arī Latvijai vienoties ar citām Šengenas līguma dalībvalstīm par pārstāvību un, neatverot jaunas pārstāvniecības, papildināt to vietu skaitu, kur pēc pievienošanās Šengenas līgumam ārzemniekiem, kuri vēlēsies doties uz Latviju, būs iespējams saņemt vienotās vīzas.