Vecgulbenes muižas komplekss ir Gulbenes vēsturiskais centrs, kas izveidojies 19.gadsimtā un piederējis vienai no bagātākajām dzimtām Latvijā - Volfu dzimtai. Patlaban daļa kompleksa ir iegādāta īpašumā, un kopš 2005.gada notiek muižas atjaunošana tās vēsturiskajā izskatā. Vairāku gadu garumā šim nolūkam piesaistīts dažādu Eiropas Savienības projektu līdzfinansējums, informēja Logina.
Viņa sacīja, ka noslēgumam tuvojas manēžas ēkas rekonstrukcijas darbi. Manēžā tiek veidota viesnīca, Vidzemē lielākā konferenču zāle, restorāns un SPA komplekss, ko plānots atklāt apmeklētājiem jau šā gada februārī.
Lai sāktu iepazīstināšanu ar topošo objektu, 17.janvārī Gulbenes rajona padomes zālē, 3.stāvā, plkst.11 paredzēta tikšanās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Preses konferencē piedalīsies Vecgulbenes muižas kompleksa līdzīpašnieks Elmārs Pitura, Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Sarmīte Dundure, Gulbenes vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza, SIA "Eirobūvētājs" darbu vadītājs Māris Judeiks, VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" Gulbenes filiāles vadītājs Valtis Krauklis.
Pēc preses konferences plānota muižas kompleksa apskate.
Logina pastāstīja, ka Vecgulbenes muižas kompleksa kopējā teritorija ir vairāk nekā 14 hektāru, un tajā ietilpst 12 objekti.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka muižas manēžas ēkā izveidos viesnīcu "Manēža" ar 38 gultasvietām, konferenču zāli 400 personām, kafejnīcu, SPA ar saunu un džakuzi. Manēžas rekonstrukcijas darbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Siernīcas ēkā tiks atklāta ģimenes māja ar gultasvietām astoņām personām. Arī šis projekts tiek īstenots ar ERAF līdzfinansējumu.
Pašreizējā Vecgulbenes apbūve veidojusies 19.gadsimtā. Kompleksā ir divas kungu mājas: Baltā un Sarkanā pils, saimniecības ēku komplekss ar kūtīm, staļļiem, lopu virtuvi, manēžu, oranžēriju, kalpu mājām un Dārznieka māju.
Muižas Sarkanā pils celta 19.gadsimta otrajā pusē kā barona Heinriha dāvana savai sievai Marisai dzimšanas dienā. Pils priekšā esot bijusi rožu plantācija, kurā audzēja ne tikai sarkanas un baltas, bet arī melnas rozes.
Muižas oranžērija būvēta 19.gadsimta otrajā pusē kā būtiska muižas saimnieciskā kompleksa sastāvdaļa. Tā bija apkurināma ar karstā gaisa sistēmu un tika izmantota visu gadu. Oranžērijā audzēja muižai ikdienā nepieciešamos augļus un dārzeņus, un arī eksotiskus augļus, piemēram, te regulāri nogatavojās ananasi. Pēc nostāstiem var secināt, ka viens no galvenajiem oranžērijas būvniecības iemesliem bija baroneses Marisas slimība, kuru it kā ārstēja tropu gaiss. Ēka izvietota pie Garā kalna nogāzes tā, lai visu dienu tajā iespīdētu saule. Oranžērijas jumts visā garumā bija stiklots. Pagrabos glabājās izaudzētā raža.
Ēka, kas atradās netālu no oranžērijas, tautā tika iesaukta par Dārznieka māju, bet patiesībā tur nevarēja dzīvot dārznieks, jo, skatoties oranžērijas plānu, var skaidri redzēt, ka dārznieka dzīvoklis bija ieplānots tur. Dārznieka māja bija koka arhitektūras piemineklis Vecgulbenes muižas kompleksā līdz brīdim, kad tā tika nojaukta. Savulaik šo māju rotāja uzraksts "Theatre fon Goethe" (Gētes teātris). Tas liek domāt, ka barona laikā šajā ēkā notikuši kultūras pasākumi. "Gētes teātra" ēku un Balto pili esot savienojusi vīnogulāju aleja. Netālu no šīs ēkas bija ļoti grezns koka gaisa tilts, kas savienoja Pils parku ar Rūdolfa parku.
Iepriekš pie Dārznieka mājas ielikti jauni pamati gājēju jeb gaisa tiltam, kas savienoja muižas Pils parka daļu ar Rūdolfa parku. Šo gaisa tiltu plānots atjaunot, būvējot to virs braucamā ceļa, kā tas bijis vēsturiski.
Vecgulbenes muižas īpašniekiem pieder arī daļa muižas staļļu un lopu kūts ēkas. Šī ēkas daļa tiek izmantota saimnieciskiem nolūkiem. Pārējā ēkas daļā atrodas jauniešu centrs "Bāze" un citas nevalstiskās organizācijas. Aitu kūts ēkai ir atjaunoti mūri, durvis un jumta tornīši.
Baltajā pilī tiek veikti izpētes darbi, lai varētu izstrādāt tehnisko projektu pils atjaunošanai. Sarkanā pils ir pašvaldības īpašums, tur atrodas mācību centrs "Buts" un Stradu pagasta pašvaldības telpas.
Muižas oranžērijas ēkā pašlaik atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs. Pilsētas domē kopā ar muzeja direktori un Vecgulbenes muižas īpašniekiem ir apspriesta iespēja nākotnē pārvietot muzeju uz Sarkano pili. Līdz ar to oranžērijas ēku varētu restaurēt vēsturiskajā izskatā un atjaunot tās vēsturiskās funkcijas.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2005.gadā Gulbenes Balto pili iegādājās uzņēmējs no Valmieras Elmārs Pitura. Pili viņš nopirka par 45 000 latu.
Gulbenes Baltā pils savulaik bijusi viena no greznākajām pilīm Latvijā. Pils vēsture saistīta ar barona fon Volfa un barona fon Cepelīna dzimtām. Līdz mūsdienām saglabājušies attēli ar 19.gadsimta beigu Gulbenes pils kompleksu, kur redzama barokālā celtne ar smalki izstrādātām detaļām. Ēkas vidējā daļa celta divos stāvos ar plašu terasi pret parku, kura veidota ar noeju līdz dīķim. Līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi metāla pergolu un grotas elementi, kas liecina par kādreizējo pils varenību un greznību.