Kas ir distanču slēpošana?
Distanču slēpošana ir fiziska aktivitāte ar ko nodarbojas ziemā un ko var praktizēt dažādos līmeņos: veselības, fitnesa un sporta. Slēpošanas pārvietošanās veidu kustībām ir ciklisks raksturs. Kustības notiek vienlaikus vairākās locītavās, tās ir savstarpēji saistītas un pakļautas noteiktai secībai. Visiem slēpošanas pārvietošanās veidiem ir kopīgas darbības: slīdēšana, atgrūdiens ar slēpi un atgrūdiens ar nūjām.
Distanču slēpošanas labumi:
Distanču slēpošana ir ideāls izturības treniņš jauniem un veciem. Šis ziemas sporta veids ne tikai stiprina muskuļus, bet tam piemīt arī relaksējoša iedarbība.
Slēpojot ir mazs risks gūt traumas, jo slodze tiek vienmērīgi sadalīta. Tiek saudzēti ceļi un locītavas. Slēpojot tiek trenēts ātrums, nostiprināts mugurkauls.
Slēpojot tiek nodarbināti ~90% muskulatūras. Slēpošana uzlabo sirdsdarbību un stirpina imūnsistēmu.
Distanču slēpošana uzlabo līdzsvara izjūtu un kustību koordināciju, kā arī veicina izturību.
Slēpojot ar distanču slēpēm tiek sadedzinātas krietni vairāk kalorijas kā nodarbojoties ar jebkuru citu sporta veidu (~500 - 1200 kcal stundas laikā).
Distanču slēpošanas pamatus ir viegli apgūt. Nav nepieciešamas īpašas iemaņas vai prasmes, lai sāktu slēpot. Galvenais, lai kustības ir dabiskas un plūstošas. Instruktora vadībā jau pāris stundu laikā var apgūt slēpošanas pamatus, kas noderēs visai dzīvei.
Ar slēpošanu var nodarboties visa ģimene (visas paudzes), jo slodzes un slēpošanas stilus var variēt.
Slēpošana ir vienkārši lieliska ziemas aktivitāte. Vienmērīgās, plūstošās kustības un elpošana svaigā gaisā liek aizmirst ikdienas rūpes un rada iekšēju harmoniju.
Fakti par distanču slēpošanu:
42% distanču slēpotāju ir sievietes;
30,5% distanču slēpotāju ir vecumā no 25-44 gadiem;
16% distanču slēpotāju ir bērni vecumā no 7-17 gadiem;
2,4 miljoni iedzīvotāju ar distanču slēpošanu nodarbojas katru gadu; (dati no Cross Country Ski Areas Association )
