Braucot pa velomaršrutu, aicinām Jūs:
- ar velosipēdiem braukt tikai pa iezīmēto maršrutu;
- nebojāt labiekārtojuma objektus: kāpnes, apskates platformas, norādes u.c.;
- saudzēt kokus, krūmus, augus, smilšakmens iežus un alas;
- netrokšņot un netraucēt dabu un citus parka apmeklētājus;
- ierīkot apmetnes un kurināt ugunskurus tikai norādītajās vietās;
- atstāt savu atpūtas vietu sakārtotu;
- netraucēt un nebaidīt putnus un dzīvniekus;
- neņemt līdz suņus.
Paldies par sapratni un sadarbību! Gaujas NP administrācija
Kopējais garums: 12,5 km.
Grūtības pakāpe: vidēji grūts maršruts, nepieciešamas velobraukšanas iemaņas.
Ilgums: vairākas stundas.
Ceļa segums: asfalts (1/4 maršruta), grants segums, meža ceļi, takas un tiltiņi.
Marķējums: balts velosipēda simbols uz zaļas krāsas taisnstūra ar oranžu apmali.
Braucot ar velosipēdu, drošībai izmantojiet ķiveres! Maršrutā ir stāvu nogāžu terases un tiltiņi. Ievērojiet distanci!
Kalnu velotūrisma apļveida maršruts Siguldā sākas pie Gūtmaņalas autostāvlaukuma, kur var atstāt automašīnu un sagatavot velosipēdu ceļam.
Maršruts:
Gūtmaņalas stāvlaukums – Gaujmalas taka – zem Gaujas tilta – pāri Gaujai pa tilta labās puses trotuāru – pa labi uz Peldu ielu – gar kempingu „Siguldas Pludmale” – Gaujmalas taka – Melnie krasti – Velnalas klinšu skatu vieta – kājnieku tilts pāri Gaujai – augšup pa "Brūveru" ceļu – Gravmalas taka – Krimuldas pilsdrupas – serpentīna ceļš – asfaltētais kājnieku celiņš – Gūtmaņa ala – Gūtmaņa alas autostāvlaukums.
Siguldas kalnu velotūrisma maršruta shēma
Apskates objekti maršrutā:
Gauja (Koivo) – garākā upe Latvijas teritorijā – 452km. Gaujas NP ir iekļauti 93,5km upes. Šajā posmā upe plūst pa plašu senieleju, kuras maksimālais dziļums pie Siguldas pārsniedz 80m. Upes krastos atsedzas krāšņākie un lielākie smilšakmeņu atsegumi Latvijā – Ērgļu (Ērģeļu) klintis, Ķūķu iezis, Katrīnas iezis u.c. Mainīgās gultnes un plūstošo smilšu dēļ Gauja ir bīstama peldētājiem!
Gaujas tilts Siguldā. Sākotnēji pāri Gaujai tūristi cēlušies ar laivām, plostiem, vēlāk ierīkota pārceltuve. Gaujas tilts atklāts 1937.gada 23.jūlijā, bet jau 1941.gada vasarā bēgošā Sarkanā armija to iznīcināja. Tiltu iepriekšējā veidā atjaunoja 1950.gadā.
Kamaniņu un bobsleja trase ”Sigulda”. Šo sporta veidu pimsākumi Siguldā parādījušies 19.gs. beigās, kad kņazs Kropotkins savā muižā izbūvēja pirmo bobsleja ceļu 900m garumā ar vienu virāžu. Mūsdienu Siguldas trase projektēta Leipcigas sporta zinātniskajā centrā, bet celtniecību veica ”Graming” no Sarajevas.
Slēpošanas trase ”Kaķīškalns” ir viena no stāvākajām Latvijā – 80m. Tā atrodas Gaujas ielejas ziemeļu nogāzē, tāpēc darbojas ilgi vēl pēc citu trašu sezonas slēgšanas. Trasē notiek skolēnu un jauniešu kalnu slēpošana.
Velnalas klintis un ala. Velnalas klintis – augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks objekts. Klinšu krauja ir 250m gara un 15m augsta. Smilšakmeņos redzams raksturīgais muldveida slīpslāņojums. 8m virs upes līmeņa redzama sufozijas ala – Krimuldas Velnala. Tā ir 19,0m dziļa, 7,0m plata, 4,7m augsta. Teika vēstī, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un iesprucis alā, kur gulējis līdz naktij. Velna elpa alas sienas nokvēpinājusi melnas.
Piķenes krauja. Gaujas senielejas labā pamatkrasta posms lejpus Krimuldas. Piķenes krauja ir 1km gara un 75–80m augsta, sāngravu izrobota. Tā ir aizsargājams ģeoloģisks dabas objekts. Kraujā redzami astoņi dažāda lieluma augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi, divas alas, Gudrības avotiņš un neliels trīs pakāpju ūdenskritums.
Krimuldas pilsdrupas. Krimuldas domkapitula pils Gaujas senkrastā celta ap 1225.gadu. 16–17.gs. to ieņēma gan zviedru, gan poļu karaspēki. 1601.gadā pils tika nodedzināta, pēc tam to vairs neatjaunoja un tā pārvērtās drupās.
Serpentīna ceļš izveidots1862.gadā, gaidot Krievijas cara Aleksandra II un viņa dzīvesbiedres vizīti. Tas ir vienīgais šāda veida ceļš Latvijā.
Gūtmaņala – augstākā Latvijas ala, lielākā grota arī Baltijas valstīs (10m augsta, 12m plata, 18,8m gara). Uz alas sienām saglabājušies uzraksti no 17.gs. beigām. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē kalpojis kā svētavots, tā ūdens uzskatīts par dziedinošu. Par Gūtmaņalu (Guter Mann) to iedēvējuši baltvācu ceļotāji, jo alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem. Senos ceļotāju aprakstos tā saukta Lielo grotu 20.gs. 30-tajos gados bija ierosinājums alas vārdu latviskot un dēvēt par Labvīra alu, taču šis nosaukums tautā neguva atsaucību. Ar Gūtmaņalu saistās arī teika par Turaidas Rozi Maiju un viņas traģisko mīlestību.
”Bundulītis” jeb Turaidas muižas paviljons. Sākotnēji šeit bijis Turaidas muižas piena kiosks – no ozola koka ar granīta akmens pamatiem un kāpnēm, kuru licis uzcelt barons Aleksandrs Matiass Johans Staels fon Holšteins. Tautas valodās tas tika dēvēts par Gūtmaņa alas bundulīti. Nedaudz izmainītā ārējā izskatā ”bundulītis” turpina savu sākotnējo uzdevumu – sniedz atspirdzinājumu tūristiem, kas iegriežas Gaujas senielejā apskatīt Gūtmaņa alu.
Avots: www.daba.gov.lv
